JAUNUMI

Papildus āboliem, ķirbjiem un pēdējiem tomātiem rudens dāvā arī kalnus ar lapām, bojātiem augļiem un novītušiem augiem, bet ko ar to visu iesākt? Lai vieglāk būtu rast atbildi uz šo jautājumu un saprast, kā rīkoties ar bioloģisko “bagātību”, apkopojām informāciju, par to, ko labāk darīt un nedarīt. Neved uz mežu Daudzi domā, ka ķerra ar puvušiem āboliem ir dāvana meža zvēriem, taču Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzskata citādi. Līdz ar barības vielām mežā var nonākt kait

Katru reizi, kad nopērkat līdzņemamu sviestmaizi vai dzērienu, jūs, visticamāk, neaizdomājaties par iepakojuma kaitīgumu, jo esat pārliecināti, ka tas ir tīrs, pārtiku pasargājošs un drošs. Vairāk nekā pusgadsimtu lielveikali un iepakojuma ražotāji ir pārliecinājuši patērētājus, ka pārtikas ietīšana sintētiskos polimēros garantē augstākos drošības standartus. Tomēr toksikoloģiskie pētījumi atklāj pilnīgi pretēju ainu: plastmasas pārtikas iepakojums nav inerts. Tas ir sarežģīt

“Zero Waste Latvija” sarunu cikls apkaimēs pamazām tuvojas noslēgumam! Viena no pēdējām sarunām par to, kā labāk apsaimniekot un tikt galā ar atkritumu lietām, notiks centra apkaimē 14. oktobrī plkst 18.00 Kaņepes kultūras centrā. Diskusijai laipni aicināti pievienoties arī visu citu apkaimju iedzīvotāji. Vēlies uzzināt kā maksāt mazāk par atkritumiem? Ko darīt, ja atkritumu šķirošanas konteiners allaž pilns? Kur likt veco dīvānu? Un kas par to visu atbild? Nāc uz sarunu un m

Latvijai līdz 2035. gadam poligonos noglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars jāsamazina līdz 10%, un kā viens no risinājumiem tiek apsvērta jaunu atkritumu dedzinātavu būve. Tikmēr aptuveni 40% nešķiroto sadzīves atkritumu veido bioatkritumi. Daļai iedzīvotāju joprojām trūkst arī ērtu iespēju šķirot un pastāv citas šķirošanas sistēmas problēmas, bet iespējas izmantot atkritumus kā kurināmo rūpnieciskā procesā jau pastāv. Tāpēc pirms jaunu dedzinātavu būvniecības jāatbild uz būt

Mūsu atkarība no plastmasas iepakojuma nav vienkārša nejaušība, bet gan rūpīgi plānotas komerciālas stratēģijas rezultāts, kas pilnībā mainīja to, kā cilvēki mijiedarbojas ar pārtiku. Vēsturiskās liecības rāda, ka preču iesaiņošana sintētikā savulaik bija jauns koncepts, kas prasīja plašu sabiedrības pārliecināšanu [1]. Pirms 20.gs. vidus pārtikas preču iegādes procesā pārdevēji ietina katru preci atsevišķi papīrā. Šāda prakse ierobežoja to, cik daudz preču klients ērti varēj

Diskusija “Šķirot vai dedzināt?” 23. septembrī plkst. 15.30 ES mājā Rīgā. Vai atkritumu dedzināšana ir risinājums Latvijai? Eksperti meklē atbildes un ceļa karti.

Sarkandaugavas kopienas centrā eS14 darbojas mantu maiņas punkts, kur lietas iegūst otru dzīvi, bet cilvēki – iespēju dzīvot pārticīgāk un radīt mazāk atkritumu. Stāsts par to, kā viena cilvēka ideja izauga par apkaimes iniciatīvu, kā darbojas punktu sistēma un ko vajag, lai šādu vietu izveidotu pats.

Pievienojies bezmaksas fermentēšanas meistarklasei 15. septembrī Sarkandaugavā.

23. augustā “Atkritumu sarunas” viesosies Hāgensberga pagalma vasaras noslēguma SWAP PARTY

Pērn atkritumu poligonā "Getliņi" nodotais nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms samazinājies par 24%, jau septīto gadu pēc kārtas turpinot tendenci pieņemto atkritumu apjomam samazināties. Tātad šķirojam arvien labāk.

Lai dotu iespēju visiem pilsētniekiem-vasarniekiem iegūt zināšanas par to, kā labāk sakārtot savu atkritumu saimniecību, nākamā tikšanās "Atkritumu sarunu" ciklā notiks tiešsaistē, plaformā zoomā!

Pievienojies "Atkritumu sarunām" Pļavniekos – 5. augusts, plkst. 18.30 Pļavnieku pamatskolā.

Komposts jeb pārtikas un dārza atkritumu pārdzimšana auglīgā substrātā ir labi pazīstama un pat pašsaprotama bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas metode Latvijas laukos. Bet kompostēt var arī pilsētā! Biedrībā Zero Waste Latvija (ZWL) ir eksperti, kas zina, kā izveidot un uzturēt labu kompostu dažādos apstākļos – gan laukos, gan pilsētas dārzā, gan daudzdzīvokļu nama pagalmā. Lai iedrošinātu Rīgas apkaimju iedzīvotājus kompostēt, ZWL uzsākusi projektu “Rīgas Kaimiņkomposts”,

Jau trešo gadu biedrība Zero Waste Latvija veic lietu atkārtotas izmantošanas datu apkopošanu par atkritumu poligonos “nenoglabāto” lietu apjomiem Clean R un Eco Baltia vide uzņēmumu realizēto aktivitāšu rezultātā projektā “No atkritumiem uz resursiem”. Kopējais atkārtoti izmantotais apjoms bija 25,5 tonnas 2025.gadā.

Jau vairākus gadus Rīgā arvien aktīvāka dzīve notiek tieši apkaimēs. Iedzīvotāji piedalās un līdzdarbojas ne tikai vides uzlabošanā, bet arī dažādu pasākumu organizēšanā. Ja arī tev gribas ieviest kādu aprites iniciatīvu savā apkaimē, te būs dažas idejas.

Zero Waste Latvija no 2026. gada janvāra līdz aprīlim piedalījās Interreg projekta Creative Circular Cities (CCC) pētniecības un attīstības daļā – piedāvājot savu redzējumu digitālajai platformai, kas sekmētu aprites ekonomiku.

Pievienojies atkritumu sarunām Sarkandaugavā un uzzini, kā vari mazināt atkritumu kalnus savā apkaimē!

Zero Waste Latvija izsludina tirgus izpēti digitālās platformas komunikācijas vadības darbam platformas Lietovelreiz.lv atpazīstamības un izpratnes veicināšanai sabiedrībā!

2026. gada janvārī tika veikta aptauja, kas sniedz padziļinātu ieskatu Latvijas iedzīvotāju attieksmē un paradumos saistībā ar preču nomu. Rezultāti parāda tirgus potenciālu un iespēju uzņēmumiem attīstīt nomas pakalpojumus Latvijā.

“Zero Waste Latvija” turpina viesošanos Rīgas apkaimēs. Nākamā tikšanās "Atkritumu sarunu" ciklā notiks Dārzciemā. Ar Dārciema iedzīvotājiem tiksimies 17. jūnijā, plkst 18.30, Rīgas Dārzciema vidusskolas VAM modulī Sesku iela 72.