Kokmateriālu otrā dzīve?
Desmitiem sludinājumu Facebookā ik dienas piedāvā kādam paņemt vecus kokmateriālus: dēļus, paletes, arī mēbeles. Šie materiāli, neatkarīgi no stāvokļa un pielietojuma, visbiežāk savu dzīvi beidz kā kurināmais materiāls iedzīvotāju krāsnīs. Taču vienlaikus rodas arvien jauni projekti, kas aicina dot šiem materiāliem vēl vienu iespēju un izmantot tos atkārtoti. Viens šāds projekts – bibliotēkas paviljons Bolderājā – tika atklāts šovasar un nupat saņēmis Latvijas Arhitektūras gada balvas Jaunā Eiropas Bauhaus atzinību. Kāpēc Latvijā joprojām par atkritumiem kļūst būvmateriāli, kurus vēl varētu izmantot?
Bolderājas bibliotēkas dārza paviljons ir neliela daudzfunkcionāla būve, kas vienlaikus kalpo kā skatuve, aktivitāšu telpa un noliktava. Aptuveni 80 % no materiāliem ir atgūti no celtnēm, dekorācijām vai reklāmas stendiem. Paviljona griesti radīti no veciem reklāmas baneriem, kas sagriezti strēmelēs un sapīti no jauna, veidojot dekoratīvu tekstilu.
Paviljona ieceri radīja un realizēja “Tandeems” arhitektu un aprites ekonomikas rīku izstrādātāju komanda, bet pasūtītājs ir Rīgas enerģētikas aģentūra, kura šo projektu finansējusi ar Eiropas Savienības Interreg projekta “Radošas un apritīgas pilsētas” atbalstu.
“Tandeems” ambīcija bija radīt kvalitatīvu dizainu no Rīgas pašvaldībi piederošiem un plaši sastopamiem dekorāciju pārpalikumiem, kas tika nodalīti pirms nodošanas atkritumu apsaimniekotājiem.
Bolderājas dārza teritorija nu ir praktisks piemērs tam, kā aprites ekonomikas principi var tikt realizēti praksē un integrēti pilsētvidē. Rezultāts ir estētiski baudāms, nupat nominēts Latvijas Arhitektūras gada balvas 2026. gada finālam un tālu no lietotu dēļu kaudzes publiskā tēla.
Līdzīgs projekts – arī ar dēļu izmantojumu – realizēts Rīgas cirka ēkas atjaunošanā. Rekonstrukcijā tika izmantoti paša cirka vecie koka dēļi, kas tagad redzami arēnas sienās. Šīs idejas autors bija arhitektu birojs “NRJA” («No Rules Just Architecture»).
Dizains un estētika kā virzītājspēks?
Pavisam nesen Cēsīs Konrāda mājā notika biedrības “Cēsu mantojums” rīkota konference “Ēku un būvmateriālu otrā dzīve”, kuras laikā nozares speciālisti diskutēja par būvniecības materiālu otro dzīvi, uzsverot, ka pat vairāk nekā simt gadu veci kokmateriāli, ķieģeļi un citas ēku detaļas nereti var būt izmantojamas un pat ļaut samazināt būvniecības izmaksas. Latvijā lielākā daļa šādu materiālu nonāk būvgružos vai atkritumu poligonos.
Iespējams, ka daļu materiālu no iznīcības glābs tieši to estētika, unikalitāte un vērtība dažādos kultūrvēsturiskās atjaunošanas vai dizaina projektos, tomēr tas neatrisinās to, ka lielākā daļa būvniecības materiālu nekad nekļūs par otrreiz izmantotiem materiāliem, bet atkritumiem.
Problēma nav materiālu trūkumā; problēma ir sistēmā, kas ļautu tos atrast, uzglabāt un izmantot atkārtoti.
“Eiropa ir pilna ar veiksmīgiem piemēriem. Praktiski sākt nav grūti. Jātaisa pirmsnonaukšanas auditi, jāmeklē donorēkas, laicīgi projektos jāparedz, kādi materiāli ir jāsavāc un ko varēs atdot. Tās ir pavisam nelielas izmaiņas ierastajā procesā, bet radīs lielas pārmaiņas būvniecības kultūrā. Ir jārada sistēmas, kas ļauj atkārtoti izmantojamos materiālus atgūt pirms tie nonāk starp atkritumiem,” saka Kārlis Jaunromāns, arhitekts un organizācijas Tandeems vadītājs.
Rīga celtniecības atkritumu risinājumus ir centusies pilotēt jau iepriekš, kad īstermiņa projektā biedrība FreeRiga izveidoja būvniecības lietu maiņas punktu. Iedzīvotāji bija sajūsmā, atsaucība bija liela, tomēr projekts beidzās.
Šobrīd dažādus celtniecības materiālu atlikumus var atrast atkritumu savākšanas laukumos, kur iekārtotas atkārtoti izmantojamu lietu un materiālu apmaiņas vietas, gan portālā Lietovēlreiz, gan Facebookā, gan dažādās citās vietās, tomēr tie paliek risinājumi, kas derēs iedzīvotājiem, bet ne uzņēmējiem.
Dati rāda, ka Rīgās valstpilsētā liela izmēra atkritumi veido 5-10% no kopējā sadzīves atkritumu apjomā, kas ir vērā ņemams apjoms. 2024. gadā tika veikta izpēte, lai analizētu to sastāvu, taču joprojām nav rasti risinājumi ne šo atkritumu dalītai vākšanai un vēl mazāk - potenciālai laišanai apritē.
Tam, lai taptu jaunas ēkas, objekti vai materiāli tiktu no jauna izmantoti lielākos objektos, primārī būtu nepieciešams sakārtot sistēmu, kas veicina apriti. Pat ja atkārtotu materiālu izmantošana ļautu samazināt būvniecības izmaksas, šobrīd materiāli nav pieejami ne pietiekamos apjomos, ne strukturēti, lai būtu ērti lietojami. Ikvienam, kas kaut ko būvē, ir nepieciešami lielāki un prognozējami materiālu apjomi, informācija par materiāla izmēru, daudzumu un kvalitāti, loģistika un citi parametri.
Latvijas Aprites ekonomikas plāns 2020.-2027. gadam paredz materiālu ilgtspējīgas izmantošanas un it īpaši koksnes izmantošanas būvniecībā veicināšanas vadlīnijas, kurām jābūt gatavām 2027. gadā. Tomēr izskatās, ka nu jau gan nozare, gan lietotāji gaida vairāk: sistēmas sakārtošanu, lai varētu no jauna izmantot pēc iespējas vairāk jau iepriekš lietotu materiālu.
Kamēr šādas sistēmas nav, katrs dēlis, durvis vai ķieģelis, kas tiek izglābts no atkritumu konteinera, ir atsevišķs veiksmes stāsts. Lai būvniecības materiālu otrā dzīve kļūtu par normu, ar atsevišķiem veiksmes stāstiem nepietiks.
Comments