KAMPAŅA „CITS VARIANTS”: VAI TIEŠĀM LABĀKS?
SIA „Getliņi EKO” uzsākusi kampaņu citsvariants.lv, kas sabiedrībai piedāvā vienkāršotu vēstījumu: poligons ir slikts un pilns, bet atkritumu dedzināšana ar enerģijas atguvi ir laba alternatīva. Mūsuprāt, šī kampaņa ir ne tikai vienpusēja, bet arī novirza uzmanību no patiesajām problēmām un risinājumiem.
Kāpēc mēs uzskatām, ka „Cits variants” nav labs un atbildīgs veids, kā informēt sabiedrību?
1. Tā piedāvā nepareizu izvēli – poligons vai dedzinātava
Atkritumu apsaimniekošana nav jāizvēlas starp diviem sliktiem risinājumiem. Eiropas un Latvijas atkritumu apsaimniekošanas pamatā ir atkritumu apsaimniekošanas hierarhija: vispirms novērst atkritumu rašanos, tad izmantot atkārtoti, pārstrādāt un tikai pašās beigās reģenerēt vai apglabāt.
Kampaņa, kas dedzināšanu pasniedz kā alternatīvu poligonam, riskē radīt iespaidu, ka galvenais uzdevums ir atrast, kur atkritumus sadedzināt, nevis kā panākt, lai to poligonā kļūtu arvien mazāk.
2. Tā noklusē, ka liela daļa apglabāto atkritumu ir atdalāmi un pārstrādājami
2025. gada liecina, ka apmēram 30% no apglabātajiem atkritumiem ir plastmasa, 10% - tekstila atkritumi. Tie nav materiāli, kurus būtu jāsteidzas dedzināt. Būtu jāsakārto sistēma, kas veicina dalīto vākšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.
Vēl jāuzsver, ka Rīgā liela izmēra atkritumi kopējā sadzīves atkritumu apjomā veido 5-10%, kas ir vērā ņemams apjoms, taču jau ilgstoši nav rasti risinājumi ne šo atkritumu dalītai vākšanai, ne potenciālai laišanai apritē.
3. Getliņu pašu dati liecina, ka situācija mainās un apglabāto atkritumu apjoms samazinās
2025. gadā apglabāti tika aptuveni 118 000 tonnu atkritumu, kas ir par 31% mazāk nekā gadu iepriekš: 171 000 tonas 2024. gadā. Tāpat pērn poligonā “Getliņi” būtiski samazinājies pieņemto nešķiroto atkritumu apjoms - par 24% mazāk nekā gadu iepriekš, jau septīto gadu pēc kārtas turpinot tendenci pieņemto atkritumu apjomam samazināties.
Tas nozīmē, ka šķirošana un atkritumu novirzīšana pārstrādei jau dod rezultātus. Kāpēc tā vietā, lai vēl vairāk attīstītu šos risinājumus, sabiedrībai tiek popularizēta dedzināšana?
4. Dedzināšana nav nekaitīgs risinājums
Atkritumu sadedzināšana rada emisijas, bet aptuveni 25–30% no sadedzinātās masas pārvēršas pelnos un izdedžos. Daļa no tiem ir bīstami atkritumi, kuru apsaimniekošana prasa papildu izmaksas un drošus utilizācijas risinājumus, tai skaitā apglabāšanu poligonā.
Jāņem vērā arī PFAS jeb tā sauktās mūžīgās ķimikālijas, smagie metāli un citi piesārņotāji. Dedzināšana nenozīmē, ka bīstamās vielas vienkārši pazūd. Tās var nonākt dūmgāzēs un pelnos. Pētījumā, kas analizēja 20 rūpnīcas visā pasaulē, tika secināts, ka atkritumu dedzināšanas iekārtas sistēmiski piesārņo gaisu un grunti, tieši apdraudot sabiedrības veselību ap šīm rūpnīcām. To apstiprina arī Eiropas dati. Nīderlandē PFOS (perfluoroktānskābes) koncentrācija vietējo vistu olās pārsniedza ES normu 38 reizes. Francijā (pie Parīzes) pēc tam, kad dioksīni tika fiksēti piecu vietējo sākumskolu klašu putekļos un gaisa filtros, reģiona Veselības aģentūra oficiāli aizliedza lietot uzturā olas trīs dedzinātavu tuvumā.
5. Tā ignorē risku, ka dedzināšanas infrastruktūra kļūs par šķirošanas un pārstrādes konkurentu.
Ja tiek uzbūvētas lielas dedzināšanas iekārtas, tām būs nepieciešama pastāvīga atkritumu plūsma, lai atpelnītu investīcijas. Tikmēr Eiropā jau šobrīd ir par daudz atkritumu dedzinātavu, kurām visām ir jānodrošina stabila atkritumu plūsma, lai tās varētu kvalitatīvi darboties. Dedzinātavu konkurencei palielinoties, radīsies arvien lielāka vilkme dedzināt arī to, ko varētu pārstrādāt.
Eiropas pieredze rāda, ka ilgtermiņa līgumi var radīt situāciju, kurā pašvaldībām ir finansiāli neizdevīgi samazināt atkritumu apjomu, jo par nepiegādātiem atkritumiem jāmaksā līgumsodi.
Vai tiešām vēlamies izveidot sistēmu, kurā labāka šķirošana un mazāks atkritumu daudzums kļūst par ekonomisku problēmu?
6. Tā nepaskaidro, kāpēc Latvijai nepieciešamas jaunas dedzināšanas jaudas
Latvijā atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju ir stabils un ar tendenci mazināties – no 478 kg 2020. gadā līdz 462 kg 2024. gadā. Vienlaikus 79% iedzīvotāju saka, ka jau šķiro atkritumus.
Depozīta sistēma un tekstila šķirošana uzrāda strauju progresu. Ja tiek pilnveidota bioatkritumu šķirošana un nodrošināta ērta šķirošanas infrastruktūra, dedzināšanai pieejamais atkritumu daudzums turpinās samazināties.
Vienlaikus krītas arī valsts iedzīvotāju skaits.
Tāpēc pirms milzīgām investīcijām dedzināšanas infrastruktūrā ir jāatbild uz jautājumu: vai šādas jaudas Latvijai vispār būs nepieciešamas pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem? Un ja tomēr būtu nepieciešamas, tad vai tās nevaram nodrošināt pie kaimiņiem, kuriem jau šāda infrastruktūra ir? Iespējams, ka ekonomiski tas pat būtu izdevīgāk.
7. Lētāks siltums?
Atšķirībā no šķeldas katlumājas, atkritumu dedzinātavu vasarā nevar izslēgt. No maija līdz septembrim, kad apkure ir atslēgta un siltums pilsētā vajadzīgs tikai karstajam ūdenim (~10%–15% no ziemas slodzes), dedzinātavām nav kur likt siltumu. Piemēram, Gren Klaipėda 20 MW dūmgāzu kondensators strādā tikai ziemā, bet Kopenhāgenas Amager Bakke vasarā ir spiesta apturēt vienu krāsns līniju. Gren Klaipėda 2024. gada siltuma izsoļu grafiks rāda, ka vasarā (maijs-septembris) Gren pārdod nevajadzīgo siltumu par dempinga cenu (1,68–2,05 ct/kWh jeb 16,8–20,5 EUR/MWh), lai nebūtu jātērē enerģija tā mākslīgai dzesēšanai gaisā. Turpretī ziemā (decembris-marts), kad iedzīvotājiem ir nepieciešama apkure, Gren siltuma cena palielinās gandrīz trīs reizes – līdz 4,04–4,90 ct/kWh (40,4–49,0 EUR/MWh). Šī cena praktiski neatšķiras no parastas pilsētas šķeldas katlumājas tarifa (4,97–5,22 ct/kWh). Tas parāda, ka dedzinātava nesniedz nekādu finansiālu atvieglojumu iedzīvotāju ziemas apkures rēķinos, vienlaikus uzspiežot viņiem apmaksāt iekārtas uzturēšanu caur atkritumu apsaimniekošanas tarifu.
8. Un visbeidzot - kurš par šo kampaņu maksā?
Šis ir īpaši būtisks jautājums, jo Getliņi EKO ir pašvaldībām piederoša kapitālsabiedrība, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
Vai kampaņas izstrāde, uzturēšana un reklāma tiek finansēta no iedzīvotāju maksājumiem par atkritumu apsaimniekošanu? Kādas ir tās izmaksas? Kāds ir kampaņas tiesiskais pamatojums? Un vai šāda tehnoloģiju popularizēšana atbilst apstiprinātajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem?
Mēs neesam pret pragmatiskiem risinājumiem atkritumu apsaimniekošanā. Mēs esam pret to, ka dedzināšana tiek pasniegta kā vienīgā vai labākā alternatīva, noklusējot citus risinājumus un to ilgtermiņa sekas.
Latvijai ir vajadzīga sistēma, kas samazina atkritumu daudzumu, veicina atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, nevis kampaņa, kas piedāvā viltus vieglos risinājumus.
[5] Arkenbout A, Bouman KJAM. The True Toxic Toll. Biomonitoring research on persistent organic pollutants in the environment of the REC Waste Incinerator [Internet]. ToxicoWatch; 2024. Available from: https://zerowasteeurope.eu/wp-content/uploads/2024/04/The-True-Toxic-Toll-Biomonitoring-research-Netherlands-2024.pdf.
[6] Arkenbout A, Bouman KJAM. PFAS, Dioxins and PAH in Primary School Air Filters Ivry-sur-Seine (suburb of Paris, France), 2024 - 2025 [Internet]. ToxicoWatch Foundation; 2025. Available from: https://zerowasteeurope.eu/wp-content/uploads/2025/09/2025_ToxicoWatch_Paris_PA_REP_S-Filters_AA26-KB26-JV2_K3.pdf.
[8] https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/env_wasmun__custom_15517584/default/table?lang=en/
[10] Kasparas A. Gren-Positively Different Energy. 2024.
Comments