Rudentiņis bagāts vīrs jeb ko darīt (un ko nedarīt) ar bioatkritumiem

10 minutes ago

3 min read

Papildus āboliem, ķirbjiem un pēdējiem tomātiem rudens dāvā arī kalnus ar lapām, bojātiem augļiem un novītušiem augiem, bet ko ar to visu iesākt? Lai vieglāk būtu rast atbildi uz šo jautājumu un saprast, kā rīkoties ar bioloģisko “bagātību”, apkopojām informāciju, par to, ko labāk darīt un nedarīt.

Neved uz mežu

Daudzi domā, ka ķerra ar puvušiem āboliem ir dāvana meža zvēriem, taču Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzskata citādi. Līdz ar barības vielām mežā var nonākt kaitēkļi un invazīvas sugas. Dārza atkritumi var ievazāt mežā nevēlamus “pasažierus”, piemēram, Spānijas kailgliemezi vai puķu sprigani, tādējādi tiek izjaukts meža līdzsvars un mainās bioloģiskā daudzveidība un tas ko mežs var sniegt mums nākotnē. “... balto ķērpju un sūnu vietā, kur mēs lasījām baravikas, citu gadu būs lieli lakstaugi, nātres, varbūt balzamīnes, spriganes, varbūt zeltslotiņas, varbūt vēl kaut kas no dārza. Kopā ar āboliem no dārza mežā nonāk ne tikai organiskās barības vielas, bet arī iemītnieki, un jebkurš gliemezis nonāk mežā ātrāk, ja viņu aizved ar mašīnu," norādīja vides inspektore.

Lasi vairāk: “Dārza atkritumus un ābolus mežā izgāzt nedrīkst – tas ir lāča pakalpojums pašiem sev.” Latvijas Sabiedriskais medijs, 23. septembris 2026, https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/23.09.2026-darza-atkritumus-un-abolus-meza-izgazt-nedrikst-tas-ir-laca-pakalpojums-pasiem-sev.a664334/

Veido savu kompostu

Tas ir vienkāršākais un ilgtspējīgākais risinājums. Kompostēšanai der bojāti augļi un dārzeņi, lapas, zāle un citas augu izcelsmes atliekas. Rezultātā iegūsi vērtīgu augsnes uzlabotāju - nekas nav jāved prom, un barības vielas paliek tavā dārzā. Taču arī kompostu ir svarīgi veidot pareizu, lai izvairītos no nevēlamajām blakusparādībām. Par to, kā izveidot lielisku kompostu lasi https://www.komposts.lv/

Izmanto bioatkritumu konteineru vai priekšapmaksas bioatkritumu maisus

Ja pie mājas jau ir bioloģiski noārdāmo atkritumu konteiners, iespējams, ar to pietiks. Viens svarīgs ieteikums: nesablīvē un nepresē saturu. Cieši sapresēti atkritumi pielīp pie sienām un dibena, tukšošanas laikā paliek tvertnē un var sabojāt konteineru. Bioloģiskajiem atkritumiem paredzētā konteinera tukšošana notiek atbilstoši ikdienas izvešanas grafikam, taču, ja tvertne piepildās ātrāk, iespējams pieteikt papildu tukšošanu ārpus ierastās izvešanas reizes.

Ja atkritumi ir neregulāri, bet daudz (piemēram, veselas ābeles raža), atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi piedāvā priekšapmaksas maisus. Tos var iegādāties klientu apkalpošanas centros, pie partneriem vai pasūtīt, sazinoties ar uzņēmumiem.

Noskaidro pašvaldības rudens piedāvājumus

Daudzas pašvaldības rudens laikā organizē lapu un zaļo atkritumu savākšanas akcijas. Svarīgi gan atcerēties, ka lapas un nelieli zari, zāle tiek klasificēti kā dārzu un parku atkritumi, kamēr kritušie augļi un ražas pārpalikumi vairāk piederas bioatkritumiem. Tāpēc pirms dārza atkritumu izvešanas pieteikšanas vai došanās uz nodošanas punktu, ieteicams pārliecināties par noteikumiem konkrētajā pašvaldībā.

Šeit daži piemēri par dažām no tām:

Poligons “Ķīvītes” un divi savākšanas laukumi (Liepājas apkārtnē un Grobiņā)	Bezmaksas zāles, nezāļu, lapu, telpaugu un zaru (līdz 2 cm diametrā un 50 cm garumā) pieņemšana	Līdz 30. oktobrim
Liepājas pilsēta (11 vietas)	Bezmaksas lapu nodošana katru otro sestdienu no 11:00 līdz 15:00	17. oktobris – 28. novembris
Rīga (33 nodošanas punkti)	Bezmaksas lapu nodošana	24. oktobris – 22. novembris
Jēkabpils, Aknīste, Viesīte	Bezmaksas lapu izvešana pēc pieteikuma	26. oktobris – 27. novembris
Rēzekne	Lapu izvešana no īpašumam pieguļošās teritorijas (nevis no sava pagalma vai sakņu dārza)	Pēc vienošanās līdz 31. oktobrim
Valmiera	Rudens lapu bezmaksas savākšanas akcija ekolaukumos. Citi zaļie atkritumi (zāle, āboli, laksti un zari) akcijas ietvaros netiks pieņemti.	16. oktobris - 17. novembris

Ko iegūstam no pareizas dārza atkritumu apsaimniekošanas?

Pareizi sašķiroti, šie atkritumi kļūst par resursu. Liepājas atkritumu poligonā no bioatkritumiem ražo biogāzi, elektrību, siltumu un kompostu. Pagājušajā gadā rūpnīca sasniedza plānoto maksimālo jaudu, pārstrādājot vairāk nekā 18 000 tonnu, un ieguva vairākus simtus tūkstošu kubikmetru biogāzes, kurus izmantoja poligona darbības nodrošināšanai. Ja bioatkritumos nonāk nepiemēroti atkritumu, rodas zemākas kvalitātes komposts, ko izmanto poligona pārsegšanai.

Lasi vairāk: “Bioloģiskos atkritumus Dienvidkurzemē pārstrādā arvien vairāk – ražo gāzi, elektrību un kompostu.” Latvijas Sabiedriskais medijs, 18. septembris 2026, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.09.2026-biologiskos-atkritumus-dienvidkurzeme-parstrada-arvien-vairak-razo-gazi-elektribu-un-kompostu.a663661/

Bet, piemēram, aprites ekonomikas centrā "Daiva" vai aprites centrā "Kaudzītes" šie atkritumi nonāk bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcā, kur pārstrādes procesā tiek iegūts komposts.