Zero Waste Latvija aicina “legalizēt” kompostu

Šobrīd tiek veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 788 par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām, taču diemžēl arī saskaņošanai piedāvātajā versijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) neatvieglo un nesakārto mazizmēra komposta veidošanu.


Vairākas videi draudzīgas prakses kā kolektīvais komposts pie skolas, kopīgs komposts pie mazas daudzdzīvokļu mājas un bioloģiski noārdāmo atkritumu vešana uz lauku mājām patiesībā pārkāpj jau minētos MK noteikumus.


Bioloģiski noārdāmie atkritumi veido pat pusi no mājsaimniecību radīto atkritumu daudzuma, un, sākot ar 2023. gadu, šādu atkritumu atsevišķa apsaimniekošana būs obligāta prasība visā Latvijā.


ES direktīva 2008/98/EK mazizmēra kompostu uzskata par līdzvērtīgu alternatīvu industriālajai kompostēšanai, un Eiropā daudzas pašvaldības ir izvēlējušās atbalstīt maza izmēra komposta risinājumus, kā arī veicināt un uzskaitīt individuālās komposta aktivitātes, jo tas ir iedzīvotājiem tuvs, videi draudzīgs, lēts un efektīvs atkritumu apsaimniekošanas risinājums. Ekonomiskie aprēķini liecina, ka tas ir krietni izdevīgāk nekā industriālo komposta iekārtu izveide un var kalpot industriālās sistēmas atslogošanai. Maza izmēra vietēji kompostēšanas risinājumi ir labāki arī no kvalitātes viedokļa - tajos var iegūt tīrāku, labākas kvalitātes kompostu, kuru var izmantot turpat kompostēšanas vietā, kā arī nav nepieciešama atkritumu izvešanas loģistika, tā samazinot transporta radītās ietekmes.


Ministru kabineta noteikumi šobrīd paredz tikai divus bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas veidus: individuālu, fiziskas personas veidotu kompostu savas mājsaimniecības ietvaros un rūpnieciskus kompostēšanas laukumus, kuriem ir noteiktas un striktas prasības, kuras mazimēra instalācijas nevar izpildīt. Diemžēl šāda likumdošana ignorē daudzus citviet Eiropā oficiāli atzītos un pašvaldību atbalstītos bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas veidus: komposta tvertni pie mazas daudzdzīvokļu mājas, kopienas kompostu apkaimēs, piemēram, urbānajos dārzos vai uzņēmumos, savu atkritumu vešanu kompostēšanai, slēgtu komposta tvertņu izvietošanu un izmantošanu skolās kā izglītojošu un videi draudzīgu aktivitāti. Piemēram, Parīzē vairāk nekā 300 skolām un bērnudārziem ir sava komposta kaste, bet Itālijas Abruco reģionā mājas, kuras veido kompostu, saņem atlaidi atkritumu apsaimniekošanas izmaksām.

Šāda esošu un iespējamu situāciju ignorēšana rada šķēršļus pašvaldībām, to iedzīvotājiem, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, kas vēlas apsaimniekot savus atkritumus videi pēc iespējas draudzīgāk, tos transformējot vietēji izmantojamos augsnes uzlabošanas un teritorijas apzaļumošanas resursos, veicinot vides izglītību un ilgtspējīga parēriņa prasmes.


“Ņemot vērā tikai industriālo kompostēšanu, pilnībā ignorējot un neatbalstot mazizmēra kompostu, tiek radīts maldīgs iespaids par Latvijas atkritumu apsaimniekošanas situāciju. Mēs jau tagad darām daudzas labas lietas un varam darīt vēl daudz vairāk!” saka Mairita Lūse, Zero Waste Latvija eksperte.


“Šādas inciatīvas Eiropā ir kļuvušas par pašvaldību un valsts institūciju lepnumu ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas īstenošanā. Piemēram, Francijā valsts tādas atbalsta ar īpašām grantu programmām, bet pašvaldības piedāvā izglītojošas aktivitātes un izdala komposta kastes. Vietēji, neliela mēroga kompostēšanas risinājumi, manuprāt, būtu lielisks bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītas apsaimniekošanas risinājums īpaši zonās, kur rūpnieciskas kompostēšanas infrastruktūru izbūve un attiecīgās loģistikas uzturēšana neatmaksātos zema iedzīvotāju blīvuma dēļ.” uzsver Zane Gailīte, vides pārvaldības inženiere un Zero Waste Latvija biedre.


Zero Waste Latvija uzskata, ka iedzīvotājiem un pašvaldībām jādod iespēja radīt savus komposta risinājumus, kā arī jāapzina šībrīža kompostēšanas aktivitātes, lai precīzāk atspoguļotu šī brīža bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas situāciju.


Aicinām veikt sekojošas izmaiņas un uzlabojumus:

  • Izveidot atsevišķu mazizmēra komposta definīciju, ņemot vērā radītā komposta apjomu un komposta tvertnes tipu, kā arī noteikt vadlīnijas šādu iniciatīvu izveidei, vai arī ļaut to darīt pašvaldībām.

  • Iekļaut maza un vidēja izmēra kompostēšanas iniciatīvas kā daļēju alternatīvu industriālajai kompostēšanai un veicināt to attīstību bioloģiski noārdāmo atkritumu sistēmas plānošanas procesā.

  • Izstrādāt sistēmu mazizmēra, tajā skaitā individālo komposta, aktivitāšu uzskaitei, lai statistika par bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanu Latvijā pilnīgāk atspoguļotu situāciju.



Kontakts medijiem

Maija Krastiņa

T. 22093722

info@zerowastelatvija.lv