Pārstāvji no visas pasaules Briselē meklē bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas risinājumus

No 20. līdz 21. oktobrim Zero Waste Latvija valdes locekle Laura Dzelzkalēja apmeklēja Zero Waste Europe Global gathering jeb vispasaules tikšanos Briselē, Beļģijā. Šis bija īpašs notikums, kad atkritumu samazināšanas un aprites ekonomikas jomā strādājošie aktīvisti no visas pasaules tikās, lai kopīgi meklētu risinājumus bioloģisko atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas problēmām, kā arī dalītos ar savu pieredzi un veiksmes stāstiem.

Svarīgākais secinājums - viss sākas no cilvēkiem!

Kaut arī reizēm šķiet, ka mēs neko daudz nespējam, mūsu ir par maz vai resursu ir par maz, kopā sanākot un atskatoties uz to, kas paveikts un cik lielu pozitīvu iespaidu mūsu kopīgais darbs atstāj uz vietējām kopienām, rodas jauna iedvesma un ticība turpināt darīt. Svarīga komponente šajā darbā ir sadarbība. Tāpēc turpmākajās rindkopās Laura ir izklāstījusi dažus piemērus, no kuriem varam mācīties arī mēs. 

Riodežaneiro, Brazīlija

Aiz Rio gleznainajām pludmalēm un rosīgās naktsdzīves slēpjas nopietna problēma: pārtikas atkritumi. EcoPark Comlurb risina šo problēmu holiski. Pārtikas atliekas tiek savāktas no skolām, lielveikaliem, no tām tiek iegūta biogāze, kas darbina pilsētas sabiedrisko transportu. Atlikušais materiāls tiek kompostēts, ar to tiek mēslota augsne un audzēta pārtika maznodrošinātajiem. Tādējādi tiek iedzīvināts apritīguma princips – pārtika atkal kļūst par pārtiku. Apstādījumu un parku atlikumi tiek pārvērsti koksnē, kas tālāk izmantota keramikas industrijā. Vairāk uzzini šeit: https://www.youtube.com/watch?v=2DVDnERfmWc

San Fernando, Filipīnas

Pilsēta, kas pazīstama kā Filipīnu Ziemassvētku galvaspilsēta, sper drošus soļus pretim mērķim – kļūt par valsts paraugu bezatkritumu apsaimniekošanā. Viņi kļuvuši par pirmo Zero Waste pilsētu Filipīnās. 2011. gadā šajā pilsētā tika apglabāti 78% atkritumu jeb atkritumu novirzīšanas (divertion) līmenis bija tikai 12%; 2024. gadā apglabāja tikai 10,4%. 51% bioloģisko atkritumu tiek nošķiroti un nenonāk poligonā. Palīdz stingrs likumiskais regulējums, pašvaldības un kopienas atbalsts un iesaiste. 2015. gadā tika aizliegti plastmasas maisiņi, pilsētā īsteno arī noteikumu “nešķirosi - nesavāksim”, kā arī nosaka obligātu organisko atkritumu kompostēšanu, ieviesta decentralizēta organisko atkritumu pārvaldība. Vairāk uzzini šeit: Mother Earth Foundation un https://newsinfo.inquirer.net/2029521/city-of-san-fernando-on-track-to-achieve-zero-waste 

Uganda, Kotdivuāra un Etiopija, Āfrika

Africa circular nodarbojas ar augstas pievienotās vērtības radīšanu no organiskajiem atkritumiem. Tiek īstenoti vairāki pilotprojekti, kuros melnās dzelkņmušas (black soldier fly) kāpuri barojas no organiskajām atliekām, tādējādi paātrinot komposta veidošanos. Rezultātā rodas augstvērtīgs komposts, kuru var izmantot augsnes bagātināšanai, kā arī mušu kāpurus pēc pieaugšanas kaltē un iegūst olbaltumvielām bagātu pārtikā izmantojamu produktu. Šīs mušas bioloģisko atkritumu apmsainiekošanā kļūst arvien populārākas. 

Un tātad – kā mēs varam mazināt bioloģisko atkritumu apjomu?

Enzo Favoino (Zero Waste Europe) savā prezentācijā iesaka šādi:

• Noteikt likumiski saistošus bioloģisko atkritumu mērķus – vislabāk, ja viens no KPI ir bioloģisko atkritumu īpatsvars sadzīves atkritumos.

• Veicināt bioloģisko stabilizāciju sadzīves atkritumos (saskaņā ar ES Direktīvu 1999/31/EC – https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/1999/31/oj/eng) – t.i., iespējami novērst biogāzes izdalīšanos ceļā līdz biogāzes stacijai vai poligonam.

• Pielietot jēgpilnu pieeju atkarībā no situācijas – pieļaut arī parasto kompostēšanu, kā arī pieprasīt biogāzes digestāta pēckompostēšanu.

• Veidot finansējuma politiku saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju – palielinot finansējumu augstākajos līmeņos, vispirms veicinot atkritumu neradīšanu un tikai pēc tam – apsaimniekošanas stratēģijas. Publisko finansējumu nevajadzētu izmantot atkritumu reģenerācijas (dedzināšanas) risinājumu atbalstam.