Pārtikas atkritumu mazināšanas gids “Šķīvis 12.3”

Zero Waste Latvija slovēņu draugi no organizācijas “Ekologi brez meja” ir sagatavojuši jaunu praktisku gidu restorāniem un citām ēdināšanas iestādēm, kurā sniedz padomus kā izvairīties no pārtikas atkritumiem.

Kā sastādīt ēdienkarti? Kā veikt iepirkumus? Kā labāk glabāt pārtiku? Kā komunicēt ar darbiniekiem un viesiem? Padomus un atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atradīsiet gidā “Šķīvis 12.3”.

Pārtikas atkritumi ir globāla problēma, kas ietekmē vidi, ekonomiku un sabiedrību. Saskaņā ar Slovēnijas Statistikas biroja datiem 2023. gadā ēdināšanas un pārtikas pakalpojumu sektorā tika radīti gandrīz 56 000 tonnu pārtikas atkritumu, kas veido trešdaļu no visiem pārtikas atkritumiem valstī. Mums situācija ir mazliet labāka - jaunākā pētījuma dati par Latviju liecina, ka ēdināšanas un pārtikas pakalpojumu sektorā 2024. gadā radītas 16 771 tonnas atkritumu jeb 9 kg uz vienu iedzīvotāju (Slovēnijā attiecīgi 26 kg uz vienu iedzīvotāju). Liela daļa no šiem atkritumiem ir pilnībā ēdama pārtika, kas tiek izmesta neefektīvas plānošanas, pārmērīgu porciju vai nepietiekamas komunikācijas ar viesiem un darbiniekiem dēļ.

Projekts "Plate 12.3" Slovēnijā ir veltīts pārtikas atkritumu samazināšanai restorānos un kafejnīcās, kā arī ilgtspējīgu maltīšu (augu valsts, sezonālu un vietējo produktu) popularizēšanai. ​ Projekta ietvaros tika izstrādātas vadlīnijas, kas apvieno pieredzi no nulles atkritumu restorāniem, labās prakses piemērus Slovēnijā un ārvalstīs, profesionālo literatūru un stratēģiskos dokumentus.

“12.3” ir atsauce uz ANO 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas paredz līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu apjomu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patēriņa līmeņos un samazināt pārtikas zudumus ražošanas un piegādes ķēdēs.

Kas ir pārtikas atkritumi?

Pārtikas atkritumi ir pārtika, kas paredzēta cilvēku patēriņam, bet tiek izņemta no pārtikas ķēdes bojājumu, nepareizas sagatavošanas, pārpalikumu vai patērētāju uzvedības dēļ. Tie rodas visos pārtikas ķēdes posmos – no ražošanas līdz patēriņam.

Pētījumi rāda, ka restorānos pārtikas atkritumi rodas trīs galvenajos posmos:

1. Virtuves atkritumi – mizas, bojātas sastāvdaļas.

2. Atkritumi sagatavošanas un pasniegšanas laikā – pārmērīgi daudz pagatavotas maltītes, kas netiek pasniegtas.

3. Atkritumi no šķīvjiem – viesu neapēstā pārtika, kas signalizē par pārāk lielām porcijām vai neapmierinātību ar ēdienu.

   
   

Pārtikas atkritumu ietekme

Globāli pārtikas atkritumi veido 8–10% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ēdināšanas sektorā bieži tiek izmesti produkti ar augstu oglekļa pēdu, piemēram, gaļa, zivis un piena produkti. Pētījumi rāda, ka aptuveni 50% no visiem restorānos izmestajiem pārtikas produktiem varēja tikt novērsti.

Labās prakses piemēri

Projekts "Plate 12.3" apkopojis vairākus labās prakses piemērus Slovēnijā un ārvalstīs:

• Restorāns Nolla (Somija): pilnībā nulles atkritumu princips – kompostēšana, atkārtoti izmantojami iepakojumi, vietējie sezonālie produkti. ​

• Hiša Linhart (Slovēnija): ilgtspējīga pieeja ar vietējo piegādātāju iesaisti, mazākām porcijām un pārpalikumu izmantošanu jaunu ēdienu pagatavošanai.

• Ribno Alpine Resort (Slovēnija): nulles atkritumu viesnīca, kas samazinājusi pārtikas atkritumus par 73% ar mazākām porcijām un pārpalikumu izmantošanu.

  
  

Gids angļu valodā pieejams šeit:

Spied te, lai atvērtu

Ieteikumi pārtikas atkritumu samazināšanai

Restorāni var veikt dažādus pasākumus, lai samazinātu pārtikas atkritumus:

1. Porciju pielāgošana – piedāvāt mazākas porcijas vai iespēju pasūtīt pusi porcijas.

2. Pārpalikumu izmantošana – no dārzeņu mizām gatavot buljonus, no maizes – rīvmaizi.

3. Ilgtspējīga ēdienkarte – sezonālie un vietējie produkti, mazāk gaļas un piena produktu.

4. Komunikācija ar viesiem – informēt par porciju lielumu, piedāvāt iespēju ņemt pārpalikumus līdzi.

5. Darbinieku apmācība – izglītot par pārtikas atkritumu novēršanu un ilgtspējīgu produktu izmantošanu.

Secinājumi

Pārtikas atkritumu samazināšana restorānos ir stratēģisks izaicinājums, kas prasa koordinētu rīcību no dažādām iesaistītajām pusēm. Slovēnijas pieredze rāda, ka ar vienkāršiem pasākumiem, piemēram, porciju samazināšanu un pārpalikumu izmantošanu, pārtikas atkritumus var samazināt par 30% jau pirmajā mēnesī.

Latvijas restorāni var mācīties no šiem piemēriem, lai veicinātu ilgtspējīgu ēdināšanu un samazinātu pārtikas atkritumus. Katrs solis tuvina mūs nākotnei, kur katrs kumoss ir nozīmīgs, un pārtika tiek izmantota atbildīgi.

Organizācija “Ekologi brez meja” un “Zero Waste Latvija” sadarbojas un ir biedri Eiropas līmeņa organizācijā “Zero Waste Europe” (ZWE), kuras mērķis ir veicināt resursu labāku izmantošanu un novērstu atkritumu rašanos.

Vadlīniju autors: Ekologi bez robežām (Ekologi brez meja) 

Rakstu sagatavoja Maija Krastiņa, Laura Dzelzkalēja, Evija Ozola - Ozoliņa