Biedrība “Zero Waste Latvija” (turpmāk - ZWL) ir iepazinusies ar 24-TA-1384 “Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam” (turpmāk - NEKP), un pauž savus priekšlikumus plāna projekta pilnveidošanai.
Pirmkārt, ZWL uzsver, ka likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumiem Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” noteiktā Stratēģiskā IVN procedūra noteic, ka plānošanas dokumentu drīkst apstiprināt tikai pēc tam, kad tam ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Līdz ar to ZWL aicina veikt NEKP projekta aktualizāciju atbilstoši saņemtajiem komentāriem, kā arī turpināt pilnvērtīgi iesaistīt sabiedrību NEKP aktualizācijas procesā.
Otrkārt, ņemot vērā to, ka atkritumu apsaimniekošana ir būtisks SEG emisiju avots un mājsaimniecības kā sektors tiek parasti ietverts klimata ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanā, aicinām mājsaimniecības ietvert pie sektoriem un noteikt mērķus ne tikai teritoriālajām emisijām, bet arī patēriņā balstītajām emisijām1, kopīgi ministrijām izstrādājot SEG emisiju samazināšanas mērķus nozarēs un ziņošanas standartus. Patēriņa emisijas ir visas attiecīgajā teritorijā patērēto preču un pakalpojumu (gan nacionālās, kas tiek patērētas iekšējā tirgū, gan importētās) dzīves ciklā radītās tiešās un netiešās SEG emisijas.
No 1990. līdz 2020. gadam ES samazināja teritoriālās emisijas par 29%. Tomēr patēriņā balstītās CO2 emisijas (CBE), kas veido aptuveni 9% no pasaules CO2 emisijām, neproporcionāli pārsniedz, ja salīdzina ar to, ka ES dzīvo tikai 5.7% no pasaules iedzīvotāju skaita. ZWL uzskata, ka ir vajadzīga politika un pasākumi, lai veicinātu ilgtspējību un koncentrētos uz patēriņa modeļu maiņu, uzsverot ne tikai energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu pieaugumu, bet arī patēriņa samazināšanu kopumā, kas rada emisijas gan ES, gan citviet pasaulē. Šādu lomu, proti, veicinot ne tikai alternatīvu pārņemšanu vai efektivitāti, bet arī pietiekamību (ang.val. - sufficiency) visās rīcībpolitikas jomās lieliski spētu pildīt NEKP.
Treškārt, ZWL aicina NEKP projektā neiekļaut pasākumus, kurus varētu īstenot “teorētiski”, jo nav garantijas, ka tie tiks īstenoti un tādējādi palīdzēs sasniegt nospraustos mērķus.
Ceturtkārt, ZWL aicina pārskatīt sadaļas “3.1.4. Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana” III apakšsadaļu, to saskaņojot ar “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam”2 iekļautajiem galvenajiem pasākumiem, kuriem ir lielākais SEG emisiju samazināšanas potenciāls, it īpaši kontekstā ar faktu, ka šajā plānā ir veikts arī novērtējums laika posmā līdz 2035.gadam, izskatot 3 scenārijus.
Piektkārt, uzraudzība NEKP īstenošanā ir ārkārtīgi svarīga. Lai nepaļautos tikai uz trešo pušu sniegtajām rekomendācijām, efektīva uzraudzība būtu iespējama lokālā (nacionālā) līmenī, šādu uzdevumu pildot jaunizveidotajai Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvajai padomei, kā kur šādu funkciju klimata politikas ieviešanas uzraudzībā veiksmīgi veic līdzīgas padomes citās ES dalībvalstīs.
1 Stokholmas Vides institūts, Consumption-driven emissions: new opportunities for EU climate mitigation | SEI
2 VARAM, Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam. | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (varam.gov.lv)
Comments