Sākot no 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) dalītā vākšana ir kļuvusi obligāta visā Eiropas Savienībā (ES). ES regulējums skaidri nosaka, ka ir atbalstāma gan BNA dalītā vākšana, gan to apsaimniekošana rašanās vietā.
Vides organizācijas un speciālisti jau gadiem ir norādījuši uz to, ka Latvijā, ņemot vērā zemo iedzīvotāju blīvumu un jau esošās kompostēšanas prakses, ir jādomā arī par maizmēra komposta iekļaušanu sistēmā, atvieglojot mazizmēra kolektīvā komposta izveidi un iekļaujot mazizmēra kompostu statiskā par BNA dalīto apsaimniekošanu. Paralēli industriālā komposta sistēmām daudzās ES valstīs šis izmantotais risinājums ir videi draudzīgs, lēts un efektīvs atkritumu apsaimniekošanas risinājums, kurā, turklāt, var iegūt tīrāku un labākas kvalitātes kompostu.
Šobrīd arvien lielāks skaits pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, īpaši tie, kuru pārziņā atrodas teritorijas ar zemu iedzīvotāju blīvumu, apzinās, ka ieviest BNA dalītās vākšanas sistēmu tādā veidā, kā tas ir ticis uzsvērts līdz šim - izvietojot brūnos konteinerus atkritumu dalītajai vākšanai, nav ne iedzīvotājiem interesants, ne arī ekonomiski vai vides interesēs pamatots. Tiek sperti lokāli soļi, ber ir nepieciešams nacionāls redzējums par mazizmēra komposta nozīmi un tā iekļaušanu statistikā.
Aicinām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) informēt biedrību "Zero Waste Latvija” par:
Termiņu un risinājumu, ar kādu ministrija vēlas piedāvāt mazizmēra kolektīvā komposta izveides atvieglošanu, tajā skaitā šī regulējuma iespējamo pārcelšanu pašvaldību ziņā.
Sadarbību starp VARAM, atkritumu apsaimniekotājiem un pašvaldībām, lai iegūtu datus par maizmēra kompostu un veidotu vienotu veidu, kā tos iekļaut nacionālajā statistikā.
Atbilde no VARAM:
%20(1).png){kind=logo}
Comments