top of page

Par obligātās bioloģisko atkritumu dalītas vākšanas sistēmas ieviešanu

Biedrība “Zero Waste Latvija” pauž savas augošās bažas par dalītas bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanu Latvijā.


Lai Latvija sasniegtu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) mērķi – pārstrādāt 65% sadzīves atkritumu līdz 2035. gadam –, efektīva bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas un apstrādes sistēma ir absolūti nepieciešama, ko atzīst arī Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Atkritumu šķirošana un tuvākie izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanā” (2022. gada 9. jūnijs) un Eiropas Komisijas agrīnās brīdināšanas ziņojums Latvijai (2023. gada 8. jūnijs).


Lai gan no 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta vākšana būs obligāta ES, šis pienākums var netikt izpildīts, piedāvājot tikai daļēji veiksmīgus savākšanas sistēmas risinājumus, kas būtiski nerisina problēmu tās saknē. Tā kā bioloģiski noārdāmie atkritumi sastāda vislielāko sadzīves atkritumu daļu, pētījumi norāda, ka 65% pārstrādes mērķa sasniegšana nebūs iespējama, ja lielākā daļa bioloģiski noārdāmo atkritumu netiks dalīti savākti vai apsaimniekoti to rašanās vietā, piemēram, kompostēti. 


Vēlamies vērst Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputātu uzmanību uz sekojošiem problēmpunktiem:

  • TARIFI

Bioloģisko atkritumu dalītā šķirošana neattīstīsies bez finansiālas motivācijas. Iedzīvotājiem jārada finansiāli motivējošs stimuls iesaistīties atkritumu dalītajā vākšanā, tāpēc maksai par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu ir jābūt ievērojami zemākai par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu vai bez maksas. Ņemot vērā, ka bioloģiskie atkritumi veido līdz pat 40% no atkriumiem, šīs dalītās šķirošanas ieviešanai ir jābūt prioritātei. 

  • KOMPOSTĒŠANA

Vides organizācijas un speciālisti jau gadiem ir norādījuši uz to, ka Latvijā, ņemot vērā zemo iedzīvotāju blīvumu un jau esošās kompostēšanas prakses, ir jādomā arī par mazimēra komposta iekļaušanu sistēmā, atvieglojot mazizmēra kolektīvā komposta izveidi un ieļaujot mazizmēra kompostu statiskā par biotatkritumu dalīto apsaimniekošanu. Šis daudzās ES valstīs paralēli industriālā komposta sistēmām izmantotais risinājums ir videi draudzīgs, lēts un efektīvs atkritumu apsaimniekošanas risinājums, kurā, turklāt, var iegūt tīrāku un labākas kvalitātes kompostu.

Tā kā nav nepieciešama atkritumu izvešanas loģistika, tiek samazinātas transporta radītās ietekmes.

Lai stimulētu bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīto vākšanu to rašanās vietā, aicinām veikt soļus maza un vidēja izmēra komposta definēšanai, uzskaitei un atbalstam. Tāpat ir nepieciešams regulējums kopienu kompostam.  

Šobrīd aizvien lielāks skaits pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, īpaši tie, kuru pārziņā atrodas teritorijas, ar zemu iedzīvotāju blīvumu, apzinās, ka ieviest bioatkritumu dalītās vākšanas sistēmu tādā veidā, kā tas ir ticis uzsvērts līdz šim - izvietojot brūnos konteinerus atkritumu dalītajai vākšanai, nav ne iedzīvotājiem interesants, ne arī ekonomiski vai vides interesēs pamatots.

  • MĒRĶI

Lai stimulētu bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu un pārstrādi, aicinām ieviest saistošu mērķus atkritumu apsaimniekotājiem, piemēram, bioloģiski noārdāmo atkritumu samazināšanas mērķi attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu īpatsvaru nešķirotu sadzīves atkritumu tvertnēs (tas ir, pirms noglabāšanas, sadedzināšanas vai mehāniskās un bioloģiskās apstrādes). Šādi mērķi atkritumu apsaimniekotājiem būtu jāievieš attiecībā pret atkritumu šķirošanu kopumā.



bottom of page