top of page

Zero Waste Latvija atbilde un priekšlikumi klimata likuma projektam

Biedrība “Zero Waste Latvija” (turpmāk – ZWL) ir iepazinusies ar likumprojektu “Klimata likums” (projekta ID 21-TA-62) (turpmāk – Likums), un pauž savus iebildumus un priekšlikumus Plāna projekta pilnveidošanai. Tāpat ZWL pauž atzinību Klimata un enerģētikas ministrijai par būtiski pilnveidoto Likuma saturu.


1. Sektoriālo mērķu atspoguļojums un skaidrs signāls gatavībai pārejai uz klimatneitralitāti


Sasaistot Likumu ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, aicinām Likumā noteikt konstruktīvi, skaidri un gaiši mērķus pa sektoriem un norādīt to pienesumu kopējam SEG emisiju samazināšanas mērķim gan skaitliskās, gan procentuālās vērtībās, lai nepieļautu, ka sektoriālie mērķi netiek sasniegti un nosakot konkrētu un tiešu atbildības līmeni ministrijām šo sektoriālo mērķu sasniegšanai. Proti, norādīt mērķus sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) gan pēc kopējā SEG emisiju samazināšanas apjoma, gan % no kopējā SEG samazināšanas mērķa uz 2030. gadu ne-ETS darbībām. Piemēram, SEG emisiju samazinājums 5% no kopējā SEG samazināšanas mērķa 2030. gadā atkritumu apsaimniekošanas sektorā. Skatīt piemēru zemāk.

Piemērs atkritumu apsaimniekošanas sektoriālajam mērķim

Papildu tam iespējams katram no šiem sektoriālajiem mērķiem tabulas formātā atspoguļot apakšmērķus gan SEG emisiju samazināšanas apjomā, gan % no kopējā sektoriālā SEG samazināšanas mērķa, ko iekļaut Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.


Ja sektoriālo mērķu vērtības tiks noteiktas tieši šādā pašā veidā kā norādīts augstāk redzamajā piemērā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna gala versijā 2024. gadā, ņemot vērā scenāriju, kas nodrošina visu noteikto mērķu izpildi, tad lūgums noformatēt tabulu tādā veidā, lai tas būtu skaidri saprotams un uztverams ieinteresētajām pusēm, kā arī ērti novērtējams sektoru ieguldījums kopējo SEG emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanai (it īpaši attiecībā uz galvenajiem SEG emisiju avotiem, proti, transporta, lauksaimniecības, ZIZIMM un ne-ETS sektoru centieniem).


Respektīvi, Likumā ietvert mērķus sektoriem gan pēc kopējā SEG emisiju samazināšanas apjoma, gan % no kopējā SEG samazināšanas mērķa uz 2030. gadu ne-ETS darbībām, savukārt Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā jau var atsevišķi izdalīt visus apakšmērķus un norādīt to būtiskumu attiecībā uz sektora mērķi.


2. Princips “klimatdrošināšana”


Lūdzam skaidrot, kādēļ 43. pantā par principu “klimatdrošināšana” noņemta atsauce par nepieciešamību nodrošināt šī principa ievērošanu arī lēmumos, kas saistīti ar nozaru attīstības un rīcībpolitiku plānošanu, un lēmumos, kas skar projektus plašākā izpratnē, ne tikai infrastruktūras projektus.


3. Patēriņa un citas atkritumu apsaimniekošanas sektora emisijas, kas nav enerģētikas emisijas


Ņemot vērā to, ka atkritumu apsaimniekošana ir būtisks SEG emisiju avots un mājsaimniecības kā sektors tiek parasti ietverts klimata ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanā, aicinām mājsaimniecības ietvert pie sektoriem un noteikt mērķus ne tikai teritoriālajām emisijām, bet arī patēriņa emisijām, kopīgi ministrijām izstrādājot SEG emisiju samazināšanas mērķus nozarēs un ziņošanas standartus. Patēriņa emisijas ir visas attiecīgajā teritorijā patērēto preču un pakalpojumu (gan nacionālās, kas tiek patērētas iekšējā tirgū, gan importētās) dzīves ciklā radītās tiešās un netiešās SEG emisijas.

4. Tehnoloģiskie risinājumi ar dažādu raksturu


Rūpniecība pirolīzi “novērtējusi” kā potenciālu risinājumu, taču pētījumi norāda uz būtiskiem trūkumiem šādas tehnoloģijas izmantošanā. Nesaderība ar dažādiem plastmasas veidiem, zems eļļas daudzums un radītais piesārņojums nozīmē, ka iegūtā pirolīzes eļļa ir stipri jāatšķaida ar maisījumiem uz naftas bāzes, dažos gadījumos attiecībā pat uz 40:1. Lai eļļu izmantotu otrreizējās plastmasas ražošanā, tai ir nepieciešami energoietilpīgi attīrīšanas posmi vai būtiska atšķaidīšana ar neapstrādātu naftas ligroīnu. Citiem vārdiem sakot, pat labākajā gadījumā tikai 2% no plastmasas atkritumiem, kas tiek ievadīti pirolīzē, faktiski nonāks tvaika krekinga iekārtā, un sliktākajā gadījumā tiks pārstrādāts mazāk nekā 1% plastmasas. Šādas tehnoloģijas izmantošana nav saskaņā ar ES Zaļā kursa mērķiem, un rezultātā potenciāli var radīt vairāk SEG emisiju nekā prognozētais sasniedzamais ietaupījums. ZWL aicina, sasaistot ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, būt uzmanīgiem un neiekļaut šāda tipa tehnoloģiskos risinājumus Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošanas mērķos, jo tie nav uzskatāmi par atjaunīgās enerģijas projektiem.

5. Klimata un enerģētikas konsulatīvā padome


Aicinām nodrošināt nepārtrauktu sabiedrības līdzdalību, ministrijai veidojot atsevišķu “Klimata un enerģētikas konsultatīvo padomi”, un, izstrādājot Ministru Kabineta noteikumus, iekļaut tās sastāvā nevalstisko organizāciju un akadēmisko institūciju pārstāvjus, un sniegt iespēju ikkatram sabiedrības loceklim sniegt atgriezenisko saiti ar klimatu un enerģētiku saistītu lēmumu pieņemšanā vienkāršā un ērtā veidā.


ZWL cer uz turpmāku informēšanu, iesaisti un detalizētu sadarbību lēmumu pieņemšanas procesā veiksmīgas un efektīvas klimata politikas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā.

bottom of page