Uzsākam kampaņu "Šķiro BIO arī pilsētā"

Līdz pat 50% no parastas mājsaimniecības miskastes aizņem bioloģiski noārdāmie atkritumi - pārtikas atkritumi, istabas augu nokaltušās lapas, zari, lapas un zāle no dārza. Jau kopš šī gada sākuma Rīgā tos iespējams vākt dalīti - atliek vien lūgt atkritumu apsaimniekotājam uzstādīt brūno konteineru.

Šobrīd galvaspilsētā izvietoti aptuveni tūkstots šādu konteineru. Bet vajag vairāk! Tāpēc esam apvienojuši spēkus ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu, realizējot Rīgas vides aizsardzības fonda projektu, un atkritumu apsaimniekotājiem Clean R un Eco Baltia vide, lai cilvēkiem stāstītu, kā pareizi šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, kā tikt pie sava brūnā konteinera un kāpēc vispār censties un atsevišķi šķirot šādus atkritumus. Tajā pašā laikā popularizēsim kompostēšanu mājas apstākļos - to var darīt gan privātmājas pagalmā, gan dzīvoklī!

Bioloģiski noārdāmie atkritumi, kas tiek izmesti brūnajos konteineros Rīgā, nonāk Getliņi EKO, kur no tiem mehāniski tiek atdalīti daļa piemaisījumu (jo visus atdalīt īsti nav iespējams). Pēc tam šī masa nonāk šūnās, kur vispirms no tās tiek radīta gāze. Pēc tam no pāri palikušā veido tehnisko kompostu, kuru tīri labi var izmantot apzaļumošanas vajadzībām vai, piemēram, karjeru rekultivācijā. Iegūt kaut ko vērtīgu no atkritumiem, kas citādi nonāktu poligonā, ir tikai viens bioatkritumu šķirošanas pluss. Otrs pluss ir iespēja atlasīt labus pārstrādājamus materiālus no sadzīves atkritumu konteineriem. Sadzīves atkritumi pēc izvešanas tiek vēlreiz pāršķiroti cerībā atrast kādu pārstrādājamu PET pudeli, stikla burku vai skārda bundžu. Ja sadzīves atkritumos ir arī bioatkritumi, kas bieži vien ir smērējoši un smakojoši, iespēja atrast tīru, pārstrādei derīgu materiālu samazinās. Toties, ja šie atkritumi tiek nodalīti, sadzīves atkritumi paliek relatīvi tīri un sausi - no tādiem vieglāk atlasīt pārstrādei derīgos materiālus. Šie abi plusi noved pie tā, ka mazāk atkritumu jānoglabā poligonā, kas arī nav bezizmēra.

Līdz 2035.gadam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs poligonos drīkstēs noglabāt ne vairāk kā 10% no visiem atkritumiem. 2019.gadā Latvijā poligonos nokļva 63% atkritumu. Mums kopā ir jāsper milzīgi soļi, lai sasniegtu mērķi. Un tik lielas atkritumu daļas kā bioatkritumi dalīta vākšana tiešām ir milzīgs solis aprites ekonomikas un mazāku atkritumu kalnu virzienā. Un tāpēc tas vienkārši jādara!