Nu tu esi brīvs un no visiem grēkiem tīrs!

Pieredze par atkritumu šķirošanu Apvienotajā Karalistē: Evija Ozola - Ozoliņa

Lai kurā Apvienotās Karalistes daļā – Velsā, Ziemeļīrijā, Skotijā vai Anglijā – mēs būtu, šķirošanas nosacījumi ir visnotaļ līdzīgi, gribētos pat teikt – vienādi. Gluži kā Latvijā – atkritumu savācēji un apsaimniekotāji ir vairāki uzņēmumi. Tomēr pilsētās, jebkurā no šīm zemēm, var novērot “atkritumu dienas”, kad visas ielas garumā tās rotā maisi vai konteineru rindas.

Atkritumi kādā no Apvienotās Karalistes pilsētām (Avots: Evija, Zero Waste Latvija)

Visbiežāk sastopamie ir pārtikas un iepakojumu atkritumu. Tā tas ir jebkur pasaulē. Taču šeit (Apvienotajā Karalistē) pārtikas atkritumi tiek savākti atsevišķā konteinerā. Iedzīvotājiem konteineri jāpasūta no atkritumu apsaimniekotāja. Katrai mājsaimniecībai ir komplekts – mazais (virtuves) un lielais (ārtelpu) konteiners. Lielie konteineri fiksējami ar rokturi, tādējādi dzīvnieki netiek tur iekšā (piemērs attēlā). 

Piemērs lielajiem atkritumu konteineriem (Avots: no interneta)

Ieteikums no kādas pašvaldības mājaslapas – virtuves atkritumu savākšanas konteinerī izmantot kādu “ieklāju”. Norādīts, ka tā var būt avīzes lapa, kompostējams maisiņš, vai otrreiz izmantots maizes iepakojums. Protams, ir pieejami arī speciāli šim mērķim paredzēti maisi, kurus, kā izrādās, var nopirkt pat bibliotēkās! Ierastāk tos iegādāties ir lielveikalos, tiešsaistē un citur.

Mani pārsteidza dzirdēt, ka viņiem (konkrēti šo dzirdēju Rietumu Northemptonšīras pašvaldībā) ir pat pārtikas atkritumu savākšanas konkurss. Es gan neizpētīju sīkāk, kā tas darbojas un kādas balvas iespējams iegūt, jo neesmu rezidents un pieteikties nevarēšu.

stāsta Evija.

Vērts pievērst uzmanību, ka daudzdzīvokļu nami, tādus, kā tie ir celti Latvijas pilsētās, Apvienotajā Karalistē ir reti sastopami. Bet arī tur ar atkritumu šķirošanu ir līdzīgi – pārtikas atkritumiem ir speciāls brūnais konteiners. 

Vēl interesantāk ir ar iepakojuma atkritumiem. Šķirošana sākas ar produktu dizainu un marķējumu. Lai pārdotu pārtikas produktus veikalos, uz tiem ir jāizvieto speciāls marķējums, kas paskaidro iepakojuma pārstrādājamību un pareizu tā šķirošanas kārtību. Praktiski uz katra iepakojuma visai detalizēti norādīts, no kādiem materiāliem ir kastīte, tās vāciņš, apvalks, kā arī, vai materiāls ir pārstrādājams. Tas viss ir pateikts, izmantojot universālus simbolus un piktogrammas. Lūk, daži piemēri attēlos. 

Simboli, kas tiek izmantoti iepakojumu marķēšanai  (Avots: no interneta)

Arī Latvijā ir virzība lietot vienotu marķējumu. Un, ne tikai Latvijā – visā Eiropas Savienībā. Pagaidām gan tas tiek īstenots Ziemeļvalstīs, kur piktogrammas biežāk sastopamas uz produktu iepakojumiem.

Iedzīvotājiem vienkāršu iepakojumu atkritumu šķirošanu dara tas, ka viss (papīrs, stikls, metāla bundžas, plastmasa) iet kopā vienā konteinerā. Ir gan norāde – dažādu materiālu priekšmetus neievietot vienu otra iekšpusē, piemēram, plastmasas jogurta trauciņus nelikt kartona brokastu pārslu paciņā. Uz produktu iepakojumiem norādīts, ka plastmasas kastīte ir jāatdala no kartona apvalka (skatīt attēlu par simboliem). Tie abi iet vienā konteinerā – tīri, sausi, no pārtikas atlikumiem izskaloti vai atbrīvoti. Turklāt, kas atšķirās no mūsu, Latvijas, pieredzes – mājsaimniecības vecās, neliela izmēra elektriskās ierīces un baterijas drīkst ievietot maisiņā, ko pēc tam novietot uz pārstrādei paredzēto iepakojumu konteinera vāka, un tas tiks savākts atsevišķi. 

Atkritumu šķirošanas konteineri Apvienotajā Karalistē  (Avots: Evija, Zero Waste Latvija)

Ar citiem atkritumiem Apvienotajā Karalistē ir līdzīgi kā Latvijā – lielā elektronika, bīstamie atkritumi, lielgabarīts jānogādā tiem paredzētajās vietās. Uzmanību ir vērts pievērst tam, kā tiek plānota atkritumu izvešana un kā informācija top pieejama iedzīvotājiem. Apvienotajā Karalistē ir viena vienota valdības mājaslapa, kur vienmēr var atrast ceļu uz jebkuru informāciju – tostarp, par vīzu, nodokļiem un atkritumiem, jāieraksta tikai interesējošie atslēgvārdi. Atkritumu apsaimniekošanas gadījumā tiek prasīts ievadīt arī dzīvesvietas pasta indeksu, un tad ir iespējams saņemt visu aktuālo informāciju – ko škirot, kā šķirot, kur šķirot un kā pareizi rīkoties ar atkritumiem.

Interesanti, ka iedzīvotājiem ir pat pieejams grafiks (skatīt zemāk), kurā var redzēt visa veida atkritumu izvešanas laika plānu savā pašvaldībā pat gadu uz priekšu – pārtikas, iepakojumu, sadzīves un dārza atkritumu (speciāli jāpiesaka izvešanas nepieciešamība) konteineriem. Attiecīgi, mājsaimniecība savu atkritumu izvešanu var plānot ilgtermiņā uz priekšu, un ja cilvēks ir tikai nesen pārvācies, tad var viegli un ērti uzzināt par atkritumu izvešanu savā jaunajā dzīvesvietā.

Grafiks.pdf

Download PDF • 5.11MB

Vēlos uzsvērt – ideālas sistēmas nav nekur (varbūt Japānā, bet par to parunāsim citā #zeurovision rakstā). Arī Apvienotā Karaliste nav perfekta – šeit nav dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas, ir milzīgs apjoms iepakojuma ēdienu piegādei majās, krietni iespaidīgs internetā iegādātu un pārlieku lielā iepakojuma daudzumā piegādāto preču daudzums, nav aizliegti plastmasu saturoši konfetti un daudzi vienreizlietojamie produkti, kas palielina nepārstrādājamas plastmasas daudzumu. Mums ir ko mācīties no katras valsts piemēra, un ir arī ar ko lepoties – daudzi risinājumi Latvijā jau ir ieviesti,

pēc pieredzes vizītes Apvienotajā Karalistē atzīst Evija.