Kā samazināt pārtikas atkritumus

Cik daudz mēs izmetam un kāda ir situācija pasaulē

33–50% no visas pasaulē saražotās pārtikas nekad netiek apēstas. Tas nozīmē, ka cilvēki atkritumos izmet aptuveni vienu trešo daļu no visas pārtikas, kuru ikdienā iegādājas. Latvijā ik gadu atkritumos nonāk aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, un vairāk nekā pusi atkritumos izmet mājsaimniecības. Katrs Latvijas iedzīvotājs atkritumos izmet 122 kg pārtikas.

Tikmēr pasaulē 800 miljoni cilvēku katru nakti iet gulēt izsalkuši. Tas ir 1 no 9 cilvēkiem uz planētas, kuri cieš badu vai nepietiekamu uzturu. Katru no viņiem varētu pietiekami pabarot ar mazāk nekā ceturto daļu pārtikas, kas katru gadu tiek izšķiesta Eiropā un ASV.

Kā izšķērdība rada pārtikas trūkumu trešajās valstīs

Tā kā pārtikas apgādes sistēma ir globalizēta, pieprasījums pēc pārtikas Rietumos var paaugstināt eksportam audzētās pārtikas cenas jaunattīstības valstīs. Tā rezultātā vietējiem iedzīvotājiem tiek audzēts mazāk ēdiena, jo eksporta augstās cenas ir vilinošākas nekā vietējais pieprasījums. Tas paātrina lauksaimniecības zemes izlietošanu un atstāj vietējos iedzīvotājus bez auglīgas zemes, kur audzēt sev nepieciešamo pārtiku.

Ietekme uz vidi

Pārtikas atkritumi, ja nonāk poligonā, ir ļoti kaitīgi videi. Zemes platība, kas nepieciešama, , ai katru gadu audzētu pārtiku, kas galu galā nekad netiek apēsta ir lielāka par Ķīnu. Tā irzeme, kas ir izcirsta, sugas, kuras ir izmirušas, vietējās populācijas, kas ir pārvietotas, augsne, kas ir degradēta - viss, lai ražotu pārtiku, kuru mēs vienkārši izmetam. Turklāt pārtika, kas nekad netiek apēsta, veido 25% no visa saldūdens patēriņa pasaulē.

Ne tikai tiek iztērēti resursi,lai izaudzētu neapēsto pārtiku (zeme, ūdens, darbs, enerģija, ražošana, iepakojums utt.), bet arī tad, kad pārtikas atkritumi nonāk poligonos (kur lielākā daļa no tiem nonāk), tie sadalās bez piekļuves skābeklim un rada metānu, kas ir 23 reizes nāvējošāks nekā oglekļa dioksīds.

Kā novērst pārtikas atkritumus ikdienā

Realitāte ir tāda, ka vairāk nekā 50% pārtikas atkritumu rodas mūsu mājās. Ir vairāki veidi, kā pārtikas atkritumus samazināt ikdienā, lai nerastos situācija, kad ēdienam beidzas termiņš vai nākas izmest lielu daudzumu ēdiena pārpalikumus.

Izvairīšanās no pārtikas atkritumiem sākas ar rūpīgu iepirkšanās plānošanu un gudru rīcību iepērkoties, bet nebeidzas tikai ar prātīgu un ražotāja norādījumiem atbilstošu pārtikas uzglabāšanu. Tā iekļauj arī pārtikas pārpalikumu izmantošanu un ilgtspējīgas iespējas atbrīvoties no tādiem pārtikas atkritumiem, no kuriem nevar izvairīties.

Pat tad, ja jūs plānojat un sagatavojat maltītes, cik vien rūpīgi iespējams, un izmantojat pārpalikumus, pilnībā no pārtikas atkritumiem izvairīties nevar.

Ieteikumi, kā mazināt pārtikas atkritumu apjomu ikdienā:

Mājās:

• plāno savas ēdienreizes;

• saglabā pārpalikumus nākamajai ēdienreizei;

• seko līdzi termiņiem (“Izlietot līdz” informē par pārtikas produkta lietošanas drošību, bet ‘Ieteicams līdz’ par kvalitāti);

• lieto mazākus traukus un papildini tos, ja nepieciešams;

• saldē produktus (jau sagatavotās porcijās);

• uzglabā produktus atbilstošos apstākļos (seko līdzi uzglabāšanas instrukcijai; pārliecinies, vai tava ledusskapja temperatūra ir 1°C līdz 5°C robežās);

• vienmēr seko līdzi sava ledusskapja un pieliekamā saturam.

Veikalos un iepirkšanās centros:

• sastādi produktu sarakstu pirms katras iepirkšanās reizes;

• neiepērcies, būdams izsalcis;

• pērc produktus tikai nepieciešamos apjomos (izvēlies iepakojumus nepieciešamajos izmēros vai arī pērc sveramos produktus).

Darbā, skolā, universitātē:

• palūdz ēdnīcas apkalpojošam personālam pasniegt porciju tikai sev nepieciešamā daudzumā;

• seko līdzi kopējam ledusskapim / augļu grozam;

• dalies zināšanās par pārtikas atkritumu apjoma mazināšanu ar saviem kolēģiem.

Kafejnīcās, restorānos, viesnīcās:

• lieto mazākus traukus un papildini tos, kad vēlies;

• ņem līdzi pārpalikumus;

• pielāgo savas vēlmes ēdiena pieejamībai atkarībā no diennakts laika.

Citas idejas:

• ja receptei nepieciešams neliels daudzums specifiska produkta, kuru citādi nelietosi, pameklē, vai nav iespēja to aizvietot, vai arī dodies uz tuvējo beziepakojuma veikalu un iesver tieši tik, cik nepieciešams;

• Kaņepes Kultūras centrā Skolas un Lāčplēša ielas krustojumā ir novietots kopienas ledusskapis, kurā var ievietot vēl derīgus, bet pašam vairs nevajadzīgus pārtikas produktus, kurus var paņemt kāds cits.