#Zeurovision: Ko ar atkritumiem dara spāņi? Valjadolidas (Spānija) pieredze

Zero Waste Latvija valdes locekle Laura Dzelzkalēja nupat ir atgriezusies no Spānijas pilsētas Valjadolidas un dalās ar pieredzi un novērojumiem par atkritumu apsaimniekošanu tur.

Cik spāņi maksā par atkritumu apsaimniekošanu?

Katras ēkas īpašnieks maksā ēkas atkritumu nodokli. Tas nav atkarīgs ne no iemītnieku skaita, ne radītā atkritumu daudzuma ēkā, ne šķirošanas paradumiem. Šāda sistēma neveicina ieradumu maiņu vai apzinātas rūpes par atkritumu mazināšanu vai to šķirošanu, jo šādu darbību sekas nav tieši redzamas izmaksu samazinājumā. Piemērs, ko minēja kāda vietējā iedzīvotāja – iepriekšējā gadā atkritumu nodoklis viņas mājai bijis 30,– eur, šogad cenas tiek celtas un maksa ir sasniegusi jau ap 60,- EUR gadā. Jāpiemin, ka šajā mājā dzīvo seši cilvēki. Tikpat būtu arī, ja mājā dzīvotu viens vai 200 cilvēku.

Kas ar lielgabarītu?

Interesanti, ka lielgabarīta atkritumi tek izvesti bez maksas, tikai iepriekš jāsazvana apsaimniekotājs un jāvienojas par laiku, kad lielgabarītam kāds atbrauks pakaļ. Pašiem iedzīvotājiem tikai jānogādā līdz namdurvīm. Neskatoties uz to, ka tas ir bezmaksas pakalpojums, vietējie zināja stāstīt, ka ir daudz gadījumu, kad lielgabarīta atkritumi tiek vienkārši atstāti uz ielas, nevienam neko nesaskaņojot un nezvanot.

Informācija par lielgabarītu atkritumu izvešanu norādīta uz atkritumu urnām.

Kā šķiro?

Šķirošanas kultūra, izpratne un motivācija esot zema, taču šķirošanas konteineri ir pieejami. Pilsētas centrā tie ir ieraktie pazemes konteineri bioloģiskajiem atkritumiem, iepakojumam un sadzīves atkritumiem; ārpus centra – "parastie" plastmasas virszemes konteineri. Šķirošanas iespējas stiklam Laura nemanīja. Depozīta sistēma pagaidām nav ieviesta – spāņi nesteidzas un gaida, kad būs visā ES jāievieš obligāti, proti, 2027.gadā.

Šķiroto atkritumu urnas ar pazemes konteineriem Spānijā

Kā ar bezatkritumu kultūru?

Laura vēsta, ka pasākumos ūdens izniegšana plastmasas pudelēs ir diezgan normāla prakse. Vēl aizvien tiek dāvināti biezi papīra maisiņi ar lielu daudzumu krāsainu bukletu par vietējām tūrisma iespējām un citām aktivitātēm no augstas kvalitātes papīra. Arī pašvaldības dāvāti suvenīri kā, piemēram, vārda kartītes lentes ir normāli. Netika manīti sevišķi uzkrītoši aicinājumi vai prakses, kas saistītas ar iepakojuma samazināšanu, produktu iegādi bez iepakojuma vai dematerializāzijas (piemēram, papīra izmantošanas samazināšanas) prakšu ieviešanu. Par labu spāņiem gan runā viņu dziļās galda kultūras tradīcijas, kur īsti, daudzreizlietojami trauki un galda piederumi kafejnīcās un citur ir norma.

Jāsaka, ka palika sajūta, ka mēs Latvijā, it īpaši Ziemeļvidzemē (ZAAO ietekmes reģionā) atkritumu apsaimniekošanā, samazināšanā, vides apziņā un aprites ekonomikas jautājumos esam tikuši ievērojami tālāk,

atzīst Laura.

Iepazīsties arī ar citu valstu atkritumu apsaimniekošanas paradumos citos mūsu rakstos!

Laura Dzelzkalēja (Zero Waste Latvija) kādā Spānijas kafejnīcā, kas reiz bijusi šūšanas darbnīca.