Zaļmaldināšana: Kāpēc apģērbs no pārstrādātas plastmasas ir kaitīgs planētai un cilvēkam?

Š.g. 20. janvārī  vebinārā "Greenwash under the microscope: textiles and microplastic pollution" tika prezentēts jaunais "Changing Markets Foundation" pētījums [1]. Pasākumā tika secināts, modes industrijas steiga pāriet uz pārstrādātu poliesteru neatrisina plastmasas piesārņojuma krīzi, bet, iespējams, to pat padziļina. 

Ja pēdējā laikā esi pircis apģērbu, noteikti esi redzējis uzrakstus: "Izgatavots no 100% pārstrādāta poliestera" vai "Satur pārstrādātus materiālus". Tas izklausās pēc lieliska risinājuma, taču jaunākais pētījums atklāj, ka šī "ilgtspējīgā" pāreja bieži vien ir zaļmaldināšana (greenwashing).

Modes industrija ir plastmasas industrija

Lai labāk saprastu plastmasas piesārņojuma problēmu, vispirms jāsaprot, ka modes industrija būtībā ir plastmasas industrija. Mūsdienās gandrīz 70% no visām saražotajām šķiedrām ir sintētiskas (plastmasas), kas izgatavotas no naftas produktiem, un visizplatītākais materiāls ir poliesters.

Tā kā patērētāji arvien vairāk uztraucas par vides piesārņojumu, lielie zīmoli ir solījuši meklēt "draudzīgākus" risinājumus, kas daudziem nozīmē pāreju uz pārstrādātu poliesteru. Līdz 2025. gadam vairāk nekā 100 lieli zīmoli apņēmās daļēji vai pilnībā aizstāt jauno poliesteru ar pārstrādātu.

Mīts par pārstrādi

Pašlaik 98% pārstrādātā poliestera nāk no plastmasas pudelēm, nevis vecām drēbēm. Tas rada divas galvenās problēmas:

1. Tas pārrauj slēgto plastmasas pudeļu pārstrādes ciklu, kurā  plastmasas pudeles var vairākkārt pārstrādāt jaunās pudelēs (slēgtā pārstrāde). Bet, pārvēršot pudeli T-kreklā, tā tiek pakļauta lejupstrādei (downcycling). Šādu T-kreklu nevar viegli pārstrādāt vēlreiz, un tas, visticamāk, nonāks poligonā vai tiks sadedzināts.

2. Pārstrādāts poliesters izdala vairāk mikroplastmasas nekā jauns poliesters. Testos pārstrādātā poliestera apģērbi mazgāšanas laikā izdalīja vidēji par 55% vairāk mikrošķiedru nekā jauns poliesters. Pārstrādāts poliamīds izdalīja pat trīs reizes vairāk mikrošķiedru nekā jauns materiāls. Turklāt šīs mikrošķiedras ir smaklākas un viegākas, kā dēļ var nokļūt dziļāk cilvēku un dzīvnieku elpceļos, radot lielāku kaitējumu veselībai.

   
   

Testējot 51 apģērbu no pieciem lieliem globāliem modes zīmoliem (H&M, Zara, Shein, Nike, Adidas), atklājās, ka mikroplastmasas izdalīšanās apjoms starp tiem atšķiras minimāli. Tas liecina, ka mikrošķiedru izdalīšanās no pārstrādāta poliestera ir sistēmiska, nevis tikai atsevišķu uzņēmumu problēma, jo zīmoli – tostarp luksusa – bieži izmanto vienus un tos pašus piegādātājus, materiālus un pārstrādes procesus.

Neredzamās briesmas: mikroplastmasa mūsu mājās un ķermenī

Mēs bieži domājam par plastmasas piesārņojumu kā par kaut ko, kas peld okeānā, bet tas ir arī gaisā, ko elpojam, un putekļos mūsu mājās.

• Mazgājot: viena veļas mazgāšanas reize notekūdeņos var izdalīt miljoniem mikrošķiedru.

• Gaisā: valkājot sintētisko apģērbu, šķiedras izdalās gaisā. Iekštelpās mikroplastmasas koncentrācija ir daudz augstāka nekā apkārtējā vidē.

• Mūsu ķermenī: šīs daļiņas nonāk mūsu plaušās un asinsritē. Lai gan zinātnieki joprojām pēta mikroplastmasas ilgtermiņa ietekmi, pieaug bažas par to, kā plastmasa ietekmē cilvēku, īpaši zīdaiņu, veselību. Turklāt sintētiskās daļiņas bieži satur dažādas piedevas, kas var radīt papildu veselības riskus.

  
  

Vai pastāv risinājums?

Neraugoties uz drūmo statistiku, situācija nav bezcerīga. Mēs varētu samazināt mikroplastmasas piesārņojumu no tekstilizstrādājumiem par 85%, ja rīkosimies tagad.

Tomēr risinājums nav tikai "pārstrādātu" drēbju pirkšana. Patiesām pārmaiņām nepieciešams:

• Pirkt mazāk: Mums jāatsakās no "ātrās modes" (Fast Fashion) un pārmērīga patēriņa.

• Labāks dizains: Zīmoliem jāveido apģērbi, kas ir izturīgi, ražoti no augstvērtīgiem audumiem un izdala mazāk šķiedru.

• Sistēmiskas pārmaiņas: Mēs nevaram tikai filtrēt ūdeni, kurā mazgājam drēbes. Mums ir jāsamazina sintētiskās plastmasas ražošanas apjomi pašā saknē. Un tomēr - uzstādīt filtru veļasmašīnai, kas “noķers” vismaz daļu mikroplastmasas daļiņu, kas citādi nonāktu notekūdeņos un vēlāk apkārtējā vidē, kā arī uzstādīt gaisa filtru mājās varētu būt vieni no pirmajiem soļiem pretim tīrākai nākotnei. 

  
  

Ieteikums: Neļaujiet sevi zaļmaldināt ar uzrakstiem "pārstrādāts". Lai gan “pārstrādāts poliesters” izklausās zaļi, labākais, ko varat darīt savas veselības un planētas labā, ir pirkt mazāk apģērbu, izvēlēties dabiskās šķiedras un rūpēties, lai jūsu īpašumā esošās lietas kalpotu ilgāk. 

Pilnu pētījumu varat izlasīt Changing Markets mājas lapā: https://changingmarkets.org/report/spinning-greenwash/

[1] https://changingmarkets.org/report/spinning-greenwash/

Attēls: Changing Markets 2026