Kaimiņi kompostēs! Zero Waste Latvija uzsāk jaunu projektu

Komposts jeb pārtikas un dārza atkritumu pārdzimšana auglīgā substrātā ir labi pazīstama un pat pašsaprotama bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas metode Latvijas laukos. Bet kompostēt var arī pilsētā! Biedrībā Zero Waste Latvija (ZWL) ir eksperti, kas zina, kā izveidot un uzturēt labu kompostu dažādos apstākļos – gan laukos, gan pilsētas dārzā, gan daudzdzīvokļu nama pagalmā. Lai iedrošinātu Rīgas apkaimju iedzīvotājus kompostēt, ZWL uzsākusi projektu “Rīgas Kaimiņkomposts”, kurā iedzīvotājiem palīdzēs izveidot savu kompostu pilsētā. 

Kas notiks? Soli pa solim līdz labam pilsētas kompostam

1. Iedzīvotāji - kaimiņu grupa piesakās projektam, rakstot uz zane@zerowastelatvija.lv. Kompostēt var gan daudzdzīvokļa namu iedzīvotāji, gan darba kolēģi, gan skolasbiedri, gan apkaimes dārziņu entuziasti, gan zaļu, gan ne tik zaļu apkaimju iedzīvotāji. Galvenie kritēriji – griba kompostēt, spēja vienoties ar pārējiem kaimiņiem, kolēģiem vai biedriem par šo ieceri un izraudzīties no sava vidus atbildīgo “komposta uzraugu”, regulārs bioloģisko atkritumu apjoms un pielietojums gatavajam kompostam, kā arī kompostēšanas sistēmas izvietošanai piemērota vieta ārā vai telpās (piedāvāsim arī slieku komposta risinājumu).

2. ZWL eksperti apmāca topošos kompostētājus un kopīgi izveido labāko tehnisko risinājumu tieši konkrētajai vietai. Projekta ietvaros tiks izveidotas līdz 5 “Kaimiņkomposta” vietas.

3. Kaimiņi kopīgi uzsāk kompostēšanu, novēro rezultātus un par tiem ziņo biedrībai. 

4. Pirmie mēģinājumi, pirmās kļūdas – eksperti palīdzēs tās ieraudzīt, saprast un izlabot.

5. Gada laikā tiek sakrātas tādas zināšanas pašiem par savu kompostu, lai pēcāk kaimiņi paši varētu kompostēt savas kartupeļu mizas un nokaltušās telpaugu lapas bez ekspertu palīdzības. Un pat pamācīt citus.

6. ZWL eksperti ievāc ar kompostu saistītos datus, lai pārbaudītu, vai un cik lielā mērā šāda atkritumu apsaimniekošana palīdz uzlabot pilsētas vidi un klimatu un mazināt poligonā noglabāto atkritumu apjomu.

7. Biedrības vīzija - gan citi rīdzinieki, gan citu pilsētu iedzīvotāji, iedvesmojoties un mācoties no šī pilotprojekta, sāk veidot savus kaimiņkompostus.

Ieguvēji? Iedzīvotāji!

Apmēram 30-40% mājsaimniecību atkritumu ir bioloģiski noārdāmie. Ja tos kompostē, no brūnā bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinera var atteikties pavisam, bet sadzīves jeb t.s. parastos atkritumus var izvest retāk. Retāka izvešana = mazākas izmaksas! Un, tā kā komposts nav jāvadā apkārt pa pilsētu, nerodas ar transportu saistītās siltumnīcas efekta gāzes un gaisa piesārņojums. Iegūtais komposts būs vērtīgs dārzkopības materiāls gan pagalmu labiekārtošanai, gan istabas augu pabarošanai. Un kopīgi mēģinājumi, kopīgas kļūdas, kopīgas sarunas var kļūt par veidu, kā kļūt par tuvākiem kaimiņiem. Jo labas attiecības ar kaimiņiem ir zelta vērtas!

Projekts tiek finansēts no nevalstisko organizāciju tīkla Zero Waste Europe (ZWE) ar biedrības ZWL līdzfinansējumu. Nosaukums “Organisko atkritumu metāna emisiju samazināšana Rīgā” (“Reducing methane emissions from organic waste in Riga”). Šis ir apakšprojekts lielākā Eiropas projektā “Mitigating methane and municipal ambition”, ko koordinē ZWE un finansē Globālais metāna centrs (GMH).

Rakstā izmantotā fotogrāfija no ilsr.org