Aizvadīts pirmais Latvijas aprites ekonomikas forums

5. novembrī bija vēsturiska diena visiem Latvijas “apritētājiem” - atkritumu apsaimniekotājiem, saimniekotājiem, iestāžu un pašvaldību pārstāvjiem un visiem, kam interesē, kas notiks ar pasauli jau tuvākajās desmitgadēs: pirmais Latvijas aprites ekonomikas forums. Forumu organizēja Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra” sadarbībā ar AS “CleanR Grupa”.

Forums bija pirmais tik plaša mēroga pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. 34 tematiskās sesijas – diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas tika veltītas apritei daudzās nozarēs: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikai, radošajām industrijām, izglītībai un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Pirmo reizi vienuviet bija iespēja satikt tik visaptverošu aprites ekonomikas jomu pārstāvjus – no pētniekiem, dizaineriem līdz pat skatuves mākslas un materiālu pārstrādes speciālistiem un politiskajiem līderiem. 

Neparasti arī šādā formātā satikt vienuviet 10 Zero Waste Latvija biedrības biedrus, kur katrs pārstāv savu specializācijas jomu. 

Interesantu un dzīvīgu uzskates materiālu bija sagādājusi mūsu biedre Zane Kopštāle no Komposts.lv - vermikomposta kasti ar visām “kolēģēm” sliekām un to svaigi veidoto kompostu. šāds bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas risinājums var būt estētisks, ērts un vienkāršs ne tikai dzīvokļos un nelielās mājsaimniecībās, bet arī birojos, jo pat tur rodas bioatkritumi, kas sliekām garšo, piemēram, kafijas biezumi, pusdienu pārpalikumi, tualetes papīra ruļļu kartona vidiņi u.c. 

Apritīga dzīvesveida sesijā Zane ieskicēja personisko pieredzi iespējami ilgtspējīgi atbrīvojoties no liekajām lietām. Rīgas domes deputāte Mairita Lūse piedalījās diskusijā par tekstilu. Agnese Gaidelione no ieber.lv stāstīja par sociālo uzņēmējdarbību. Edgars Čerkovskis no EKA moderēja diskusiju par aprites ekonomikas idejām. 

Savukārt Evija Ozola - Ozoliņa kopā ar Cēsu pašvaldību iepazīstināja ar resursu vērtības saglabāšanas rīcību Ceļa karti pašvaldībām, kas tagad brīvi pieejama platformā lietovelreiz.lv. Par šo karti sīkāku informācija vēl publicēsim - sekojiet līdzi mūsu mājas lapā, soc.tīklos un vēstkopā!

ZWL valdes locekle Kristīne Lomako dalās iespaidos: “Atmosfēra forumā bija pārsteidzoša: dalībnieki gribēja klausīties, palikt, diskutēt vēl un vēl. Tikai pasākuma plānošana un nākošo diskusiju sākums apstādināja sarunas un veda uz nākamo telpu. Forums parādīja interesantus sabiedrības iesaistes piemērus pašvaldībās un reģionos. Dažas iniciatīvas bija ļoti progresīvas un parādīja, ka vietējie iedzīvotāji no mazajiem līdz lielajiem var būt izglītoti un iesaistīti vides tēmās. Dažas iniciatīvas radīja arī impulsu pašām institūcijām paskatīties uz savu ekoloģisko pēdu un veidiem, kā to mazināt. Kā vienmēr - sāk darīt tur, kur sastopas resursi, saprašanās vai kopīgas intereses. Galvenais, ka tā darbība iet uz priekšu!”

Bija interesanti iepazīties arī ar Latvijas zinātnē notiekošo šajā jomā. No interesantākajiem gribas pieminēt Koksnes ķīmijas institūtu, kur tiek audzēti sēņu kompozītmateriāli. Laboratoriskie testi saka, ka šī materiāla siltumizolācijas īpašības ir līdzīgas putupolistirolam. Vēl to varētu izmantot kā podiņus stādiem, ko var ierakt zemē, kur tie dažu nedēļu laikā sadalās un bagātina augsni. Šo materiālu var izaudzēt gandrīz jebkādā vajadzīgajā formā. Top pat sērfa dēļi no šī sēņu materiāla - šis produkts šobrīd ir izstrādes stadijā un tiek testēts. 

ZWL valdes locekle Evija Ozola - Ozoliņa saka: “Forums parādīja, ka gan tādi lieluzņēmumi kā A/S Latvijas finieris, A/S Latvijas valsts meži, gan vietēja mēroga jauni uzņēmumi un pakalpojumi kā Velokurjers.lv, Luta.lv un tulz.lv redz potenciālu investīcijām aprites ekonomikas uzņēmējdarbībā.”

Foruma noskaņa, runātāji un skartās tēmas lika skaidri apjaust, ka apritīgums, ilgritīgums (ilgtspēja + apritīgums. Jā, mums ir jaunvārds!) un ilgtspēja ir realitāte arī Latvijā. Un bija patīkami novērot to, ka atkritumu rašanās mazināšana, otrreizēja izmantošana un jaunu sistēmu veidošana vismaz idejiski sāk ņemt virsroku pār atkritumu hierarhijas apakšā esošajām praksēm, kā noglabāšana un dedzināšana. Un, ja mēs paši nedarīsim, Eiropa piespiedīs - 2026. gada beigās gaidāma Aprites ekonomikas regula, kas būs saistoša visām ES dalībvalstīm. 

Ierakstu no diskusijām un prezentācijām galvenajā zālē skaties šeit: https://www.youtube.com/live/V0TUysvuJs8?si=h9h4qf9wiBSkiJUf

Rakstā izmantoto foto autori: Toms Norde un Mārtiņš Goldbergs