ZWL aicina Latvijas ražotājus uzņemties atbildību par produkcijas iepakojumu, kas nonāk dabā

Zero Waste Latvija aicina uzņemties Latvijas ražotājus atbildību par to produkcijas iepakojumu, kas nokļūst Latvijas dabā

15. septembrī biedrība “Zero Waste Latvija” kopā ar domubiedriem piekrastes joslā no Asaru kapiem līdz Mellužu oficiālajai pludmalei īstenoja atkritumu vākšanas talku apvienojumā ar zīmolu auditu. Pasākums tika īstenots globālās akcijas #BreakFreeFromPlastics ietvaros, ko organizē The Story of Stuff organizācija. Šādi auditi septembra otrās nedēļas laikā tika īstenoti daudzviet pasaulē. Latvijā papildus plastmasai tika uzskaitīti arī stikla un alumīnija atkritumi.

Atkritumu zīmolu audits izpaudās tā, ka katram savāktajam atkritumam, cik tas bija iespējams, tika identificēts zīmols jeb uzņēmums, kurš to ir ražojis, vai kura produkcija bijusi iepakota konkrētajā materiālā.

Apsekojamās teritorijas platība bija nedaudz vairāk par 6 ha. Šis nelielais parauglaukums norāda uz būtisku problēmu. Tikai 6 hektāros vien tika savākti 210 vienību atkritumu, neieskaitot cigarešu izsmēķus un citus sīkus atkritumus, kas bija pārāk mazi, lai tiktu atsevišķi uzskaitīti, vai netika pamanīti.

Zīmoli vai ražotāji, kuru produkcijas atkritumi tika atrasti visvairāk: Cēsu alus, Lāčplēsis, Latvijas balzams, Laima.

Pēc produkta veida visvairāk Jūrmalas piekrastē tiek atstāts alkoholisko dzērienu iepakojums. Saldumu, bezalkoholisko dzērienu iepakojums un plastmasas maisiņi bija nākamie biežāk sastopamie veidi.

No tiem atkritumiem, kas ir iepakojums, pēc materiāla izteikti pirmajā vietā ir plastmasa, no kuras 25% bija PET pudeles un 18% bija plastmasas maisiņi. Otrajā vietā ir alumīnija skārdenes un trešajā – stikla pudeles.

Patiesi pārsteidzošs ir nevietā nomesto cigarešu izsmēķu daudzums. Iespējams, cilvēki neapzinās, ka cigaretes filtrs mūsdienās nav dabīgs, dabā ātri noārdošs materiāls. Mūsdienu cigarešu filtrus ražo no sintētiska materiāla – celulozes acetāta, kas noārdās ļoti lēni (atkarībā no apstākļiem 3 līdz 12 gadu laikā). Turklāt tie satur dzīvajai dabai toksiskas vielas, kas piesārņo ūdeņus.

Vērojot to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju ir atsaucīgi piedalīties talkās un citās atkritumu vākšanas kampaņās, taču gadu no gada savācamo atkritumu mazāk nekļūst, rodas jautājums - vai tiešām tas tā turpināsies, ka daļa iedzīvotāju bezrūpīgi piesārņos, kamēr citi katru gadu tikai vāks un vāks neapzinīgo iedzīvotāju atstātos atkritumus? Turklāt arī pašvaldības ik gadu iegulda līdzekļus (nodokļu maksātāju naudu), lai attīrītu to teritorijas.

Protams, varam cerēt uz jaunākām paaudzēm, kas varbūt aiz sevis atstās mazāk, taču, ja tik liels atkritumu daudzums nemitīgi nokļūst Latvijas dabā, nevaram atļauties palikt tik pasīvā pozīcijā kā šobrīd. Ir jāapzinās, ka daļa cilvēku uzvedību nemainīs tikai tāpēc, ka “piesārņot nav labi”. Ir cilvēki, kuriem jēdziens “kopējais labums” neeksistē un kurus motivē vienīgi tūlītējs personīgais labums, un šādi cilvēki visticamāk būs vienmēr, tāpēc ir jāsāk nopietnāk uztvert korporatīvās atbildības jēdzienu - tiem, kas saražo šos materiālus vai pasūta, lai tie tiktu saražoti un tajos varētu iepakot un pārdot savu produktu, ir jābūt skaidram, ka tas pēc pārdošanas nenodarīs postu videi (un pēc tam cilvēku veselībai), jo visticamāk nokļūs tur, kur tam jānokļūst – uz atkārtotu lietošanu vai pārstrādi.

Ražotājiem un izplatītājiem ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiek ar šiem materiāliem. Protams, neviens nevar visos gadījumos nodrošināt visvēlamāko iznākumu, taču ir jābūt pārliecībai, ka ir darīts viss iespējamais, lai novērstu piesārņojumu.

Mēs vēršamies pie ražotājiem - rīkojieties atbildīgi un piedāvājiet savus risinājumus esošajai situācijai!