Ko varam mācīties no zviedriem? “Zero Waste Latvija” viesojas Stokholmā

Aprīļa sākumā mūsu biedres Maija un Keita devās uz Zviedriju, lai iepazītos ar atkritumu šķirošanas situāciju un bezatkritumu iepirkšanās iespējām Stokholmā. Vizītes laikā viņas tikās arī ar domubiedriem no organizācijas “Zero Waste Stockholm”.

Atkritumu šķirošana – uzlabojumi un izaicinājumi

Šķirošana Zviedrijā nav īpaši ērta, un tomēr – lielākā daļa ikdienas atkritumu ir šķirojami. Daļu var izmest ērti pie mājas, bet pārējo jānogādā uz kolektīvajiem šķirošanas punktiem. Prieks redzēt, ka dažādi iepakojuma - papīra, kartona, plastmasas, alumīnija un stikla atkritumu konteineri atrodami arī publiskās vietās un ir pieejami ikvienam.

Bioatkritumu konteineri ir ievērojami pārdomātāki nekā Rīgā – ar ventilācijas atverēm un bezmaksas kompostējamajiem maisiņiem un tūtām.

Bio atkritumu konteineris Stokholmā

Parkos un zaļajās zonās novērojām dārza atkritumu komposta kastes un kolektīvas dobes, pat pašā Stokholmas centrā.

Labs risinājums bija arī iespēja atkritumu punktos apkaimēs nodot bīstamos atkritumus un baterijas (skatīt attēlus zemāk). Dauddzīvokļu mājās atsevišķi mēdz vākt arī lampas un arī elektroniku.

Visa daudz par daudz?

Stokholmā ir ļoti plašs lietotu apģērbu un sadzīves priekšmetu piedāvājums – gan vintage, gan labdarības, gan komisijas veikalu formātā. Izvēle milzīga. Tāpat nedēļas nogalēs apkaimēs notiek drēbju maiņas pasākumi. Zviedri arī tirgo un pērk lietotas lietas tiešsaistē.

Tomēr iepirkšanās bez iepakojuma ir izaicinājums – beziepakojuma veikali nav pārdzīvojuši pandēmiju, un lielveikali šādas iespējas nepiedāvā. Tas vēlreiz parāda, cik svarīgs ir patērētāju pieprasījums pēc ilgtspējīgām alternatīvām.

Izpētījām arī “Zero Waste Stockholm” bezatkritumu iepirkumu karti, kas bija mūsu brauciena galvenais mērķis, bet secinājām, ka izvairīšanās no sadzīves atkritumu radīšanas ikdienā Stokholmā ir izaicinoša. Produkti ir pārpakoti, iepakojuma ir ļoti daudz un izvairīties no tā ir gandrīz neiespējami. Stokholmas kolēģes atzina, ka ir grūtības ar bezatkritumu kartes papildināšanu ar jaunām adresēm un risinājumiem. Iepakojuma problēma, iespējams, vidējo pircēju neuztrauc, bezūpīgi paļaujoties uz to, ka tas tiks pārstrādāts…

Kas notiek ar atkritumiem pēc tam?

Šis jautājums izskanēja ne reizi vien. Kā atklāja kolēģi no “Zero Waste Stockholm” – Zviedrija šobrīd daudz par daudz paļaujas uz atkritumu dedzināšanu.

Tiek sadedzināts vairāk nekā pārstrādāts, un, lai izmantotu savu pārmērīgo dedzināšanas kapacitāti, atkritumi tiek importēti (Avots: Temanord 2024: Ziņojums par atkritumu dedzināšanas sektoru Ziemeļvalstīs) no Norvēģijas un Lielbritānijas. Nekas netiek apglabāts poligonos, taču šī pieeja rada nopietnas bažas par ilgtspēju un ietekmi uz vidi.

Iedvesmojošs piemērs: kompostēšanas kaste “Rolate”

Viens no interesantākajiem atradumiem bija kompostēšanas iekārta “Rolate”, kas atradās pie daudzdzīvokļu mājas ar aptuveni 20 dzīvokļiem. Tajā pārtikas atkritumus kompostē, iespējams, ar siltuma palīdzību, ievērojami paātrinot procesu. Šāds risinājums būtu lielisks arī Latvijas mājokļos, taču diemžēl šīs iekārtas vairs netiek ražotas.

Kompostēšanas kaste "Rolate"

Zviedrijā ir daudz ko mācīties – gan labās prakses piemēri, gan riski, no kuriem izvairīties. Šī vizīte pierādīja, ka arī šķietami ilgtspējīgās valstīs vēl ir daudz darāmā, īpaši attiecībā uz atkritumu mazināšanu.

Ar kolēģiem no “Zero Waste Stockholm” noteikti turpināsim apmainīties ar datiem, labajām praksēm un zināšanām un ilgtermiņā kopā ceram realizet kādu projektu.

Paldies Zviedrijas-Latvijas sadarbības fondam par finansiālo atbalstu šim izpētes braucienam.

Vairāk par Zviedrijas atkritumu apsaimniekošanu vari uzzināt šeit.

Salīdzinājumam par Latvijas atkritumu situāciju info atradīsi šeit.