top of page

"Zero Waste Latvija" priekšlikumi Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam 2021.-2030. gadam

Biedrība “Zero Waste Latvija” (turpmāk ZWL) ir iepazinusies ar plāna projektu (projekta ID 23-TA-1961) “Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam projekts un tā iesniegšana Eiropas Komisijā izvērtēšanai” (turpmāk Plāns), un pauž savus komentārus un priekšlikumus Plāna projekta pilnveidošanai.


1. Sektoriālo mērķu atspoguļojums un skaidrs signāls gatavībai pārejai uz klimatneitralitāti


Lai veidotu Plānu pārskatāmāku, aicinām noteikt sektoriālos mērķus tādā veidā, lai visām ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai tie būtu pietiekami skaidri saprotami. Respektīvi, aicinām izteikt sektoriālos mērķus no kopējā SEG emisiju samazināšanas mērķa gan procentuāli, gan emisiju apjomā (% un CO2eq.). Tas uzskatāmi norādītu uz sektora pienesumu kopējā SEG emisiju samazināšanas mērķa ne-ETS sasniegšanā. Nepieciešams koordinēt darbu ar citām sektoru ministrijām tādā veidā, lai rezultātā atbilstoši modelētajam mērķa scenārijam Latvija sasniegtu noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķi arī tādā gadījumā, ja ir īstenotas citas rīcībpolitikas un pasākumi, kas neietilpst Plānā, bet sniedz vislielāko SEG emisiju ietaupījumu visproblemātiskākajās nozarēs, respektīvi, transports, lauksaimniecība un ZIZIMM. Gadījumā, ja sektoriālos mērķus šobrīd nav iespējams definēt, aicinām apsvērt pārņemt oglekļa budžeta koncepciju no citām valstīm, piemēram, Apvienotās Karalistes, kas ļautu zinātniski pamatoti un detalizēti vērtēt un veidot politikas klimata mērķu un klimatneitralitātes sasniegšanā. Oglekļa budžetu (CO2eq.) ieteicams definēt 5 gadu periodos, turpmākos oglekļa budžetus nosakot vismaz vienpadsmit ar pusi gadus pirms to sākuma, tādējādi nodrošinot vidēja termiņa noteiktību – padarot oglekļa budžetus publiski pieejamus vismaz trīs periodus uz priekšu.


2. Bioresursu ilgtspējīgas pārvaldības loma tautsaimniecības attīstības nodrošināšanā


Lai kāpinātu produktivitāti un efektivitāti nozarēs, kas veido lielāku daļu no eksportēto preču kopējās vērtības (lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas rūpniecība un kokapstrāde) un sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, nepieciešams akcentēt aprites un bioekonomikas lomu pakalpojumu radīšanā un produktu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību. Neskatoties uz plānoto investīciju pieaugumu P&I, bioresursu vērtīgums neaprobežojas tikai ar biomasas izmantošanu enerģētikā, kas bioresursu izmantošanas (biotehonomikas) kaskadēšanas piramīdā ierindojas pēdējā, nevēlamākajā vietā. 2021. gadā ES aprites materiālu izmantošanas līmenis (aprites koeficients) sasniedza 11,7%. Tas nozīmē, ka gandrīz 12% no izmantotajiem resursiem ES tika iegūti no pārstrādātiem atkritumiem un atlikumiem. Tomēr Latvijā 2021. gada aprites koeficients bija tikai 6,2%. Tā vietā, lai attīstītu augstas pievienotās vērtības produktu ražotnes, mēs daudz izejvielu eksportējam vai izmantojam enerģētikā. Aicinām pārdomāt, vai tiešām biomasu, ko ilgstoši nevarēs pieskaitīt pie atjaunīgajiem energoresursiem ES, balstīt enerģētikā bāzes jaudu segšanai, ja ir pieejamas citas ekonomiski izdevīgas alternatīvas un pievienotās vērtības radīšanas potenciāls bioresursu jomā ir pilnvērtīgi neizmantots. Šis ZWL priekšlikums saskan ar Plāna rīcībpolitikas virzienu “Inovatīvu oglekļa mazietilpīgu produktu ražošanas stimulēšana”, kas nav iekļauts 3.1.4. sadaļā, tomēr būtiski mijiedarbojas ar aprites ekonomiku.


3. Atkritumos iegūtas degvielas sagatavošana un izmantošana


Atkritumos iegūtas degvielas sagatavošana (RDF) un līdz ar to arī dedzināšana kopš 2020. gada ES taksonomijā tiek definēta kā vidi piesārņojoša aktivitāte, kas darbojas pretēji aprites ekonomikas ieviešanas mērķiem jeb “do no significant harm” principam. Atkritumu dedzināšana tiešā veidā kavē aprites ekonomikas ieviešanu, augstākas pievienotās vērtības materiālu pārstrādes vietā šos resursus sadedzinot, tādējādi kavējot “Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020-2027. gadam” realizāciju. Atkritumu dedzināšana var tikt piedāvāta kā risinājums 10% atkritumu apglabāšanas mērķim, taču pilnībā ignorē faktu, ka tā nerisina problēmas būtību atkritumu rašanos, bet gan neproduktīvā veidā cenšas mazināt radītā atkritumu apjoma sekas.


Atkritumu dedzināšana nenoliedzami ir kaitīga apkārtējai videi un bioloģiskajai daudzveidībai, un, galu galā cilvēkiem. Pēc vidējiem aprēķiniem viena tonna sadedzinātu atkritumu ģenerē ap 0,7-1,7 tonnām CO2 emisiju. Pat vismūsdienīgākās dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģijas (kas ir ārkārtīgi dārgas) nespēj nodrošināt novērst piesārņojumu, kas kopā ar izmešiem nonāk gaisā, augsnē un citviet koģenerācijas stacijas apkārtnē vairāku kilometru rādiusā.


Svarīgi ir saprast arī tiešu korelāciju atkritumu dedzināšanas ieviešana samazina iedzīvotāju atkritumu šķirošanas apjomus. Mazinās gan iedzīvotāju motivācija šķirot un samazināt savus radītos atkritumus, gan pašvaldības, kuras apkaimē izveidota atkritumu dedzinātava, var kļūt demotivētas veidot atkritumu šķirošanai labvēlīgu infrastruktūru, jo savāktie nešķirotie atkritumi tiek nogādāti dedzināšanai. Diemžēl atkritumu apjoms, kas ir derīgs un augstas kaloritātes, tātad - derīgs dedzināšanai, bieži vien ir tieši tas pats, kuru citā scenārijā būtu iespējams pārstrādāt. ZWL iebilst RDF iekļaušanai Plānā kā rīcībpolitikas pasākumam augstākminēto iemeslu dēļ.


4. Sabiedrības līdzdalības nodrošināšana


Aicinām nodrošināt nepārtrauktu sabiedrības līdzdalību arī pēc Plāna iesniegšanas EK līdz galīgās versijas iesniegšanai 2024. gada jūnijā, tai skaitā organizējot Nacionālās enerģētiks un klimata padomes darba grupu sēdes, uzaicinot uz tām arī ZWL pārstāvjus. Saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, ES tiesību aktiem, EK rekomendācijām un UNECE Orhūsas konvenciju sabiedrībai ir tiesības uz labi informētu un efektīvu līdzdalību Plāna atjaunināšanas procesā.

Comentarios


bottom of page