%20(1).png){kind=logo}
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ar jaunu sparu gan Latvijā, gan citviet Eiropā atsākušās diskusijas par atkritumu dedzināšanu kā ceļu uz lētu siltumenerģiju un elektroenerģiju. Zero Waste Latvija neatbalsta jaunu atkritumu dedzināšanas rūpnīcu izveidi Latvijā vairāku iemeslu dēļ.
1. Atkritumu dedzināšana kopš 2020. gada ES taksonomijā jeb ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijā tiek definēta kā vidi piesārņojoša aktivitāte, kas darbojas pretēji aprites ekonomikas ieviešanas mērķiem un “do no significant harm” (“neradīt būtisku kaitējumu”) principam [1]. Tas nozīmē, ka dedzinātavu būvniecībai nebūs pieejams ES fondu finansējums un investīcijas būtu jāpiesaista pašiem projektu attīstītājiem.
2. Kaut arī publiski atkritumu dedzināšanas atbalstītāji norāda, ka dedzināti tiks tikai nepārstrādājami atkritumi, atkārtotai pārstrādei nederīgie atkritumi nevarēs būt vienīgais izejmateriāls dedzinātavai. To nav pietiekami daudz un ES Iepakojuma regula [2] nosaka, ka nākotnē Eiropas Savienībā nepārstrādājamu materiālu ražošana tiks ierobežota vēl vairāk. Par risinājumu nevarētu uzskatīt arī atkritumu importu no citām valstīm, jo šobrīd ES līmenī notiek diskusijas par atkritumu importa/eksporta ierobežošanu. Ja Latvijā netiks savākts pietiekošs daudzums nepārstrādājamu materiālu, bet imports būs ierobežots, vai nu būs jādedzina arī pārstrādājamie materiāli, vai arī šī dedzināšana kļūs ekonomiski neizdevīga.
3. Atkritumu reģenerācijas iekārtās tiek mērīts un kontrolēts ierobežots piesārņojošo vielu klāsts, piemēram, hlora dioksīni un flurāni, turklāt mērījumi norisinās dedzinātavas standarta darbības laikā nevis nestandarta situācijās (iekārtas ieslēgšana, izslēgšana, negadījumi u.c.). Pētījumi rāda, ka arī tad, ja oficiālie mērījumu rezultāti ir normas robežās, dedzinātavu tuvumā, piemēram, vistu olās uzkrājas nepieļaujams dioksīnu daudzums [3][4].
4. Atkritumu dedzinātavu pelni sastāda ap 25%-30% no dedzināmā apjoma [5], un daļa no tiem ir bīstamie atkritumi - tie ir jāaprok atsevišķā, tam piemērotā atkritumu poligonā [6]. Tas rada situāciju, kurā atkritumu dedzināšana ne vien nerisina atkritumu noglabāšanas problēmu, bet arī rada papildu bīstamību ar toksisku pelnu nonākšanu apkārtējā vidē un gaisā.
5. Atkritumu dedzināšanas ieviešana samazina iedzīvotāju atkritumu šķirošanas apjomus. Pašvaldība, kurā uzbūvēta atkritumu dedzinātava, var kļūt demotivēta veidot atkritumu šķirošanai labvēlīgu infrastruktūru, jo savāktie nešķirotie atkritumi tiek nogādāti dedzināšanai [7]. Diemžēl atkritumi, kas ir derīgi un augstas kaloritātes, tātad derīgi dedzināšanai, bieži vien ir tieši tie paši, kurus citā scenārijā būtu iespējams pārstrādāt [8].
6. Novērots, ka pašvaldībās un valstīs, kurās ir attīstīta atkritumu dedzinātavu infrastruktūra, daļa no nepieciešamā atkritumu apjoma tiek importēta [9]. Tas palielina kopējo atkritumu dedzinātavas ietekmi uz apkārtējo vidi, jo tiek sadedzināti ne tikai vietējie, bet arī ievestie atkritumi.
7. Dedzinot plastmasu, kas ir ražota no naftas, mēs gan riskējam mazināt atjaunojamās enerģijas projektu ienākšanu elektroenerģijas tirgū [10], gan riskējam kļūt atkarīgi no citu valstu atkritumu - neatjaunojamo fosilo resursu - importa. Tas nekādā veidā neveicinās energoneatkarību.
8. Pierīgā iecerētajā atkritumu dedzinātavā plānots dedzināt ne tikai atkritumus, bet arī šķeldu un/vai dabasgāzi. Zero Waste Latvija un Zaļā brīvība uzskata, ka nevar atbrīvoties no gāzes atkarības, būvējot jaunu infrastruktūru, kurā līdzsadedzina arī gāzi.
9. Atkritumu dedzinātavu attīstība radīs papildu risku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un, attiecīgi, klimata mērķu nesasniegšanai. Eiropas Savienība aizvien paaugstina klimata mērķus [11], kurus Latvijai jau tā būs liels izaicinājums sasniegt, tādējādi nav pieļaujams, ka publiskās un privātās investīcijas tiek atvēlētas pasākumiem, kas atkritumu sektora radītās emisijas nevis samazina, bet vairo.
Atsauces: