Atkritumu dedzināšana: vēršamies pie Saeimas par ManaBalss iniciatīvas virzību

Februārī par atkritumu dedzināšanu tika diskutēts Saeimā, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā un tika lemts jautājumu nodot tālāk, izskatīšanai valdībā.Taču pavasarī Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti tomēr lēma citādi. Šobrīd tālākā ManaBalss iniciatīvas virzība Saeimā nav skaidra. Kopā ar iniciatīvas iesniedzēju Sigitu Veidi esam nosūtījuši Saeimai vēstuli, lai noskaidrotu par tālākajiem soļiem šī jautājuma izskatīšanā.

Ar ManaBalss iniciatīvu Saeimas deputāti tika aicināti izskatīt un lemt par atkritumu dedzināšanas rūpnīcu drošu attālumu no apdzīvotām vietām. Arvien jauni pētījumi atklāj atkritumu dedzināšanas jeb incinerācijas negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Pavasarī tika publiskoti trīs jauni pētījumi, kurus veikusi organizācija ToxicoWatch Foundation, un kuri atklāj satraucoši augstu dioksīnu, perfluoralkilsavienojumu jeb PFAS un smago metālu līmeni vidē ap atkritumu sadedzināšanas iekārtām Spānijā, Francijā un Nīderlandē.

Biedrība “Zero Waste Latvija” uzskata, ka Latvijā nebūtu jāceļ jaunas atkritumu dedzināšanas iekārtas, bet jāveicina atkritumu šķirošana, pārstrāde un pārstrādājamība, jāmazina un jānovērš to rašanās, un atkritumu dedzināšanai jāizmanto jau šobrīd uzceltās iekārtas Latvijā un Eiropā. Arī Eiropas organizācija “Zero Waste Europe” aicina Latvijas valdību noteikt aizliegumu jeb moratoriju jaunu atkritumu dedzinātavu celšanai.

Ilgstoši neatbildēts jautājums ir dedzināšanai pieejamie un paredzētie atkritumi un to apjomi. Klimata un enerģētikas ministrija nav sniegusi ne precīzus datus, ne atbildi. Pilsonisko sabiedrību, vides un iedzīvotāju organizācijas satrauc neskaidrie dati, kas rada šaubas par dedzināšanai paredzēto atkritumu izcelsmi un importu.