top of page

Detroita, Vašingtona un ilgtspēja – aktritumu apsaimniekošana (2.daļa)

Zero Waste Latvija valdes locekle Laura Dzelzkalēja no 6. līdz 15. jūnijam ASV Kongresa Starptautiskās līderības programmas “Open World for Green solutions for Cities and Local Communities” (Atvērtā pasaule zaļajiem risinājumiem pilsētām un vietājām kopienām) ietvaros devās pieredzes apmaiņā uz Vašingtonu un Detroitu, lai iepazītos ar situāciju ASV, tiktos ar nozares speciālistiem un apmainītos ar pieredzi. Laura par savu pieredzi stāsta:


“Runājot par atkritumu apsaimniekošanu, arī šajā jomā esam priekšā. Pirmais pārsteigums – Vašingtonas lidostā nebija atkritumu šķirošanas konteineru. Kad vaicāju, kāpēc tā, saņēmu atbildi, ka drošības apsvērumu dēļ. Tā arī nesapratu, kas tie par drošības apsvērumiem, kurus Eiropā acīmredzami neņem vērā. Kas interesanti, Detroitas lidostā šķirošanas iespējas bija.

Atkritumu urnas Detroitas lidostā
Atkritumu urnas Detroitas lidostā

Nākamais kultūršoks, kas sākās Vašingtonā, bet tā arī nebeidzās Detroitā, bija milzu vienreizlietojamo trauku lietošanas apmēri. Laikam visdīvaināk likās, ka viesnīcas brokastīs bija jāizmanto plastmasas šķīvji, atsevišķās plastmasas paciņās ievietoti galda piederumi, vienreizējās glāzītes, arī pārtikas produkti pārsvarā bija vienreiz lietojamā plastmasā. Šķirošanas iespēju ēdamzālē nav. Viens konteiners visam. Klīst baumas, ka vienreizējo trauku aizliegšanai vai vismaz mērķtiecīgai izmantošanas samazināšanai traucējot naftas lobijs, piemēram, kāda kompānija, kuru vārdā nesaukšu, kas ražo plastmasas iepakojumu un traukus.


Atkritumu konteineri Vašingtonas centrālajā daļā


Vašingtonas ielās redzēju pārsvarā sadzīves un iepakojuma konteinerus. Kas interesanti – vienas pilsētas ietvaros atkritumu urnu un konteineru dizains atšķīrās. Daļa konteineru bija diezgan minimāli marķēti – būtu grūti uzminēt, ko drīkst mest pie šķirotā iepakojuma. Stikla vai bioatkritumu konteinerus neredzēju.


Atkritumu urnas atjaunotajā Vašingtonas promenādē   
Atkritumu urnas atjaunotajā Vašingtonas promenādē 

Detroitas apkaimē vienā vietā redzēju komposta konteinerus uz ielas pie mājas. Tā kā tie bija atvērti, protams, ielūkojos. Izskatījās, ka tajos mesti tikai dārza atkritumi. Kad vaicāju vietējā rajona iedzīvotājai, viņa bija pārsteigta, ka tādi konteineri eksistē. Bija domājusi, ka neesot šādas iespējas. Gan Vašingtonā, gan Detroitā radās iespaids, ka sistēma ir sadrumstalota, nav saskaņota pilsētas robežās, iedzīvotājiem pietrūkst informācijas, ir daudz apsaimniekotāju, konteineru dizaina risinājumu un citu atšķirību, kas rada apjukumu un neveicina šķirošanu.


Komposta urnas un šķirošanas norādes uz konteinera ciematā Detroitas tuvumā


Par bio runājot – ASV jau izsenis izveidota sistēma, ka virtuves atkritumi tiek mesti izlietnes “blenderī” un samaltā masa nonāk notekūdeņu sistēmā. Principā virtuves atkritumu slodzi paņem notekūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Varētu strīdēties, vai tas ir efektīvāk, nekā vest bioatkritumus vairākus km līdz poligonam. Noteikti ne tik efektīvi, kā veidot kompostu pie mājas un to izmantot puķu dārza mēslošanai. Newlab Detroitā, kur mitinās daudzi zaļie jaunuzņēmumi, iepazināmies ar dažādu jaunuzņēmumu idejām. Mill.com, kas mēģina attīstīt sistēmu, kas samazinātu pārtikas atkritumus, pārstāve teica, ka pārtikas atkritumi esot liela problēma. Savukārt Ecospehere Organics pārstāve stāstīja, kā viņi pēta iespējas pārtikas atkritumus pārvērst par augstas pievienotās vērtības izejvielām citām industrijām.

Latvijas pārstāvji uz Newlab jumta Detroitā
Latvijas pārstāvji uz Newlab jumta Detroitā

Bija interesanti parunāt ar General motors bateriju dzīvescikla inženieri, kurš pēta iespējas pārstrādāt elektroauto baterijas. Zināms, ka tieši baterijas šobrīd lielā mērā atbildīgas par elektroauto attīstības ātrumu un vides skepticismu, jo tām nepieciešams daudz retu un neatjaunojamu materiālu, bet pārstrādes iespējas nav ideālas. Bija prieks dzirdēt, ka laboratorijās sasniegts jau ap 90% pārstrādes līmenis.


Nedaudz atgriežoties pie zemes – pēdējā programmas dienā, 30°C karstumā apmeklējām Detroitas atkritumu šķirošanas centru. Tur šķirotos atkritumus pāršķiro un sagatavo pārdošanai un pārstrādei. Arī privātpersonas savus atkritumus tur var nodot, piemēram, bīstamos atkritumus, elektroniku, iepakojumu un lielgabarīta atkritumus. Sistēma darbojas sekojoši: auto numurs tiek piereģistrēts sistēmā, katra auto (arī privāto) numurs tiek piefiksēts, kad tas ierodas, nosvērts un tādā veidā noteikta maksa. Izgājām ekskursijā šķirošanas cehā. Uzreiz novērtēju, cik ļoti augstākā līmenī ir darba apstākļi un drošība pie mums. Cehā bija tikpat karsti kā arā. Smaka. Atkritumu daļiņas (arī metāla un stikla) tika pūstas pa gaisu, jo darbiniekiem blakus darbojās spēcīgi ventilatori, kas turpat uz zemes, blakus līnijām nolikti. Man būtu noderējusi aizsargmaska. Šķirošanas darbs, principā viss, bija manuāls.


Detroitas atkritumu šķirošanas centrā


Neskatoties ne uz ko, Detroitas gaisā jūtama pārmaiņu elpa, attīstās daudz zaļu uzņēmumu un iniciatīvu, kas balstās jaunākajos zinātnes atklājumos un iespējās. Daudz ietekmīgu un plaši domājošu cilvēku strādā pie tā, lai pārmaiņas būtu. Domājams, ka tuvāko gadu laikā, ja politiskā griba un korporāciju lobijs atļaus, redzēsim daudz pozitīvu pārmaiņu gan atkritumu apsaimniekošanas, gan ilgtspējas jomā kopumā.”

コメント


bottom of page