Pētījums: Atkritumu dedzināšana nemazinās atkarību no Krievijas gāzes

Pētījumā, ko publicējusi organizācija “Zero Waste Europe” (ZWE) secināts, ka atkritumu sadedzināšanas jeb incinerācijas radītās enerģijas apjoms ir pārāk nebūtisks, lai samazinātu Eiropas Savienības valstu (ES 27) atkarību no Krievijas gāzes.

Ziņojumā “Kāda ir incinerācijas ietekme uz gāzes patēriņu?” (Incineration: What’s the Effect on Gas Consumption?) tika konstatēts, ka ar atkritumu incinerācijas radīto enerģiju var aizstāt tikai aptuveni 1,1 % no Eiropas Savienības patērētā Krievijas gāzes apjoma. Tādējādi ziņojums, kuru veicis konsultāciju uzņēmums Equanimator, atspēko atkritumu apsaimniekošanas nozares apgalvojumus, ka ES atkarību no Krievijas gāzes varētu mazināt, palielinot incinerācijas un līdzincinerācijas apmēru.

Pētījumā tika salīdzināti dažādi scenāriji, lai izpētītu, kā atkritumu incinerācija varētu aiztaupīt gāzes patēriņu, un tika izdarīti šādi secinājumi:

• pat tad, ja piepildītos absolūti neticamais scenārijs, kurā atkritumu incinerācijas radīto enerģiju pilnā apmērā izmantotu gāzes aizstāšanai, ar visu šo enerģiju varētu aizstāt tikai aptuveni 3,7 % no Eiropas Savienības valstu patērētā gāzes apjoma;

• reālistiskā scenārijā ar atkritumu incinerācijā radīto enerģiju var aizstāt tikai apmēram 1,1 % Eiropas Savienības valstu patērētā gāzes apjoma; šī ir pašreizējo incineratoru jau ražotā apjoma ietekme, nevis ietekme, ko radītu papildus saražota enerģija;

• vajadzība pēc jaunām atkritumu dedzināšanas iekārtām šobrīd ir zema. Turklāt jaunu iekārtu būvniecība aizņem laiku, tāpēc, ja vien šīs iekārtas jau nav ieplānotas, maz ticams, ka tām būtu kāda ietekme uz gāzes patēriņu īstermiņā.

Ziņojumā ir arī izgaismoti jautājumi, kas rodas par atkritumu nozares veiktajiem pētījumiem. Šie pētījumi balstīti pieņēmumos, kas mākslīgi palielina atkritumu dedzināšanas lomu fosilā kurināmā aizstāšanā, piemēram, incineratoru saražotā enerģija tiek salīdzināta ar tādiem oglekļietilpīgākajiem enerģijas avotiem kā ogles.

Janeks Vehks (Janek Vähk), ZWE Klimata, enerģētikas un gaisa piesārņojuma programmas koordinators: “Dalībvalstīm būtu piesardzīgi jāvērtē nozares apgalvojumi par ieguvumiem, ko varētu sniegt atkritumu dedzināšana, lai mazinātu mūsu atkarību no ārējās enerģijas. Atkritumu incineratori nav pietiekami efektīvi un saražo nebūtisku enerģijas apjomu, lai pat visoptimistiskākajā scenārijā spētu palīdzēt tikt galā ar enerģijas krīzi.”

Dominiks Hogs (Dominic Hogg), Equanimator direktors: “Ir grūti novērtēt, cik daudz gāzes aizstāj pašreizējo incineratoru saražotā enerģija, bet mēs uzskatām, ka pašlaik tas ir aptuveni 1,1 % no gāzes patēriņa. Ekonomiskais pamatojums jaunu papildu iekārtu būvniecībai ir vājš, īpaši, ja vispirms būs nepieciešams atšķirot plastmasu no nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kas noteikti, mūsuprāt, būtu jādara. Katrā ziņā, ņemot vērā būvniecībai nepieciešamo laiku un paredzamo kalpošanas laiku, būtu kļūda nolemt būvēt incineratoru tikai tāpēc, ka šobrīd enerģijas tirgos ir krīze. Enerģijas un klimata krīzei labāk izvēlēties tādus risinājumus, kas atbilst ilgtermiņa mērķiem.”

Tādēļ, Zero Waste Europe aicina pašvaldību, reģionu un valsts līmeņa lēmumu pieņēmējus dot priekšroku ilgtspējīgām investīcijām, kas palīdz mazināt ar enerģiju un atkritumiem saistītās CO2 emisijas, nevis attīstīt iekārtas, kas dažās valstīs jau pašlaik ir visoglekļietilpīgākie enerģijas avoti.

Galvenā uzmanība būtu jāpievērš patēriņa (un atkritumu) samazināšanai un materiālu pārstrādei pēc to kalpošanas laika beigām, tai skaitā pāršķirojot sadzīves atkritumus.

Ar ziņojuma galvenajiem rezultātiem ZWE iepazīstināja 6. oktobra tīmekļseminārā “Ko enerģijas krīze nozīmē bezatkritumu dzīvesveidam?” (What does the energy crisis mean for zero waste?).