Par negatīvo ieteikmi no atkritumu nekontrolētas nonākšanas vidē, par laimi, daļa sabiedrības vairs nav jāpārliecina. Tomēr jāatgādina, ka bīstamība ir arī attiecīgā produkta ražošanas un aktīvās lietošanas laikā, un tekstils nav izņēmums. Visai ticami, ka daļai lasītāju ar apģērbu saistītās problēmas asociējas ar medijos redzētajiem nelietojama tekstila kalniem Ganā, par ko vairākkārt ziņots medijā “Guardian”, un kam uzmanību pievērš arī GreenPeace. Lietotais apģērbs uz šo Āfrikas valsti ticis sūtīts arī no Latvijas. Jebkuras situācijas risinājums sākas ar cēloņu izpratni, tāpēc Zero Waste Latvija radījusi rubriku, kas veltīta tieši tekstilam. Šoreiz Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas institūta pētniece Ulla Milbreta pievērsīs uzmanību tekstila ietekmei uz lietotāja veselību.
Vai drēbes var mūs padarīt slimus?
Atbilde ir - jā. Tā kā drēbēm pievieno ķimikālijas, kas tās padara liesmu un ūdens izturīgas, kā arī pievieno vielas, piemēram, bisfenolus - BPA, BPS, or BPF, lai padarītu krāsas noturīgākas, tad šīs ķimikālijas, nonākot kontaktā ar mūsu ādu, var radīt nopietnas veselības problēmas.
Piemēram, bisfenolu-A iegūst fenola reakcijā ar acetonu. Fenoli ir organiski savienojumi, ko izmanto kā izejmateriālu plastmasu, sprāgstvielu un aspirīna ražošanā, kā arī krāsvielu rūpniecībā, lai iegūtu intensīvas krāsas. Mazās devās tos izmanto kā dezinfekcijas līdzekļus sadzīves tīrīšanas līdzekļos. Lielās koncentrācijās fenoli izraisa smagus ādas un gļotādu apdegumus.
Dažādu ķimikāliju iedarbība uz veselību tika pētīta Hārvardas medicīnas skolas pētījumā, kas atrada saistību starp Alaska Airlines stjuartu uniformām un to izraisītām veselības problēmām (nieze, redzes traucējumi, balss zudums, elpas trūkums u.c.). Pateicoties šim pētījumam, Alaska Airlines darbinieki ar savām sūdzībām varēja vērsties tiesā un saņemt kompensāciju par ietekmi uz veselību un darba nespēju.
Attēls no pētījuma "Dermal exposure to bisphenols in pregnant women's and baby clothes: Risk characterization" publikācijas. Avots
Bīstamas ķimikālijas atrodamas arī veikalu plauktos un internetā nopērkamajā apģērbā, apavos un citos produktos. Piemēram, Shein produktu pārbaudēs regulāri tiek atrastas ķimikālijas, kas pārsniedz pieļaujamo normu. 2024. gada augusta pētījumā tika konstatēts, ka ftalāti (izmanto plastmasas mīkstināšanai; tiek uzskatīti par kancerogēniem) apavos 229 reizes pārsniedz atļauto robežu, svins iekšzolēs 11 reizes pārsniedz normu un pārsniegts metanola daudzums nagu lakā (ja ieelpots, metanols var izraisīt aklumu un pat nāvi). Šo ir būtiski atcerēties, jo visaktīvākā Shein drēbju pircēju kategorija ir vecuma grupa 25-35 gadi (30%), aiz kuras ar 21% ierindojas 35-45 gadus veci klienti, visvairāk- sievietes. Tādēļ ir jāpadomā, vai, izvēloties super ātro modi, esam gatavi ar savām izvēlēm maksāt ar savu veselību, kas ilgtermiņā var novest pie neatgriezeniskiem veselības traucējumiem.
2023.gadā publicētajā biedrības “Zaļā brīvība” pētījumā “Mājsaimniecību tekstila šķirošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" apkopota informācija arī par citām vielām, kas var būt tekstilā, piemēram, biocīdi. Tos izmanto nevēlamo mikroorganismu apkarošanai. Tomēr tie var nogalināt arī cilvēkiem labvēlīgās baktērijas, kādēļ tie ir bīstami grūtniecēm, vēl nedzimušiem bērniem, maziem bērniem vai cilvēkiem ar nopietnām hroniskām slimībām. Biocīdus, arī bez norādēm par to klātesamību, var saturēt sporta apģērbi un apakšveļa.
Toksiskās apakšbikses tepat Eiropā
Priecājamies, ka apģērba bīstamības tēma sāk parādīties arī Latvijas medijos: raidījumā Bez Tabu Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PCTA) iesaka apdomāt riskus, iegādājoties preces 3. valstu platformās: “Patērētājam jārēķinās, ka, iegādājoties jebkuru preci 3.valsts tirdzniecības platformā, tai nav saistoši Eiropas Savienībā esošie standarti. Tas nozīmē, ka preces varētu būt daudz nedrošākas un var būt augsti riski. Tādēļ PTAC iesaka pārdomāt ikviena pirkuma lietderību 3. valstu platformās, tieši pastāvošo drošuma risku dēļ.” Tāpat arī platformās dažkārt nav saprotams patiesais pārdevējs, un pēc tam varētu būt apgrūtināta saziņa ar pārdevēju, lai realizētu savas patērētāja tiesības.
Diemžēl arī Eiropas Savienībā ražo veselībai bīstamu apģērbu. 2024. gada oktobrī iznāca Arnika pētījums, kurā tika apskatīti 166 dažādi apakšveļas gabali no Čehijas, Austrijas, Ungārijas un Slovēnijas. Pētījumā tika atklāts, ka 30% no apakšveļas saturēja bisfenolus; 10% apakšveļas bisfenola līmenis pārsniedza maksimālo slieksni. Būtiski pieminēt, ka lielāks veselības risks saistīts ar sintētiska materiāla veļu, tādēļ, izvēloties apakšveļu, vērts izpētīt sastāvu, dodot priekšoku veļai no dabiskām šķiedrām, kas iegūtas pielietojot dabai un veselībai draudzīgas metodes (pievērs uzmanību tekstila sertifikācijai). Atceries - jo lielāks kokvilnas sastāvs drēbēs, jo mazāka varbūtība, ka tās satur bisfenolus!
Comments