Pretēji citu valstu pieredzei, kuras slēdz savas atkritumu sadedzināšnas iekārtas, atzītu vides ekspertu ieteikumiem un ES uzstādījumiem, Latvijā sakaņā ar apstiprināto Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu (AAVP) 2021.–2028. gadam, rosināts būvēt četras atkritumu dedzināšanas rūpnīcas un vienu atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu. [1]
Atkritumu dedzināšana, lai tos pārvērstu enerģijā, ir slikta doma. Tas ir viltus risinājums gan atkritumu, gan enerģētikas problēmai.
Kāpēc?
1. Atkritumu dedzināšana rada kaitīgus izmešus. Pat modernākie filtri nespēj pilnībā novērst gaisa piesārņojumu un toksiski izmeši tomēr nonāk dabā un, tādējādi, arī mūsu ķermeņos. Jāņem vērā, ka atkritumu dedzināšanas iekārtas ir jābūvē tuvu blīvi apdzīvotām vietām, lai būtu ekonomiski izdevīgi izmantot radīto siltumu, līdz ar to piesārņojumam tiek pakļautas lielas cilvēku grupas. Kā rāda nesen veikts biomonitorings Spānijā, Čehijā un Lietuvā, dabā joprojām izmeši nonāk ļoti augstā koncentrācijā.[2] Pat vismodernākās tehnoloģijas nevar izvairīties no liela daudzuma piesārņojošo vielu izplūdes, kas piesārņo gaisu, augsni un ūdeni un nonāk pārtikas ķēdē.
2. Atkritumu sadedzināšanu nevaram dēvēt ne par atkārtotu izmantošanu, ne pārstrādi. Sadedzinot atkritumus, materiāli tiek zaudēti uz visiem laikiem, turklāt joprojām esam atkarīgi no fosilajiem materiāliem - dedzinam plastmasu. Pēc tam dedzināšanas pelni, kuri ir toksiski [3], tāpat ir jāapglabā poligonā. [4] Vairāk nekā 90% materiālu, kas nonāk sadedzināšanas iekārtās un poligonos, varētu tikt pārstrādāti vai kompostēti. Šo vērtīgo materiālu dedzināšana, lai ražotu enerģiju, nemotivē censties saglabāt resursus un rada tieši pretēju stimulu - radīt vairāk atkritumu.[5]
3. Cena. Dedzināšana ir ļoti dārga tehnoloģija - atkritumu sadedzināšanas iekārtu izbūve ir apmēram septiņas reizes dārgāka nekā līdzvērtīgas jaudas šķeldas dedzinātavas izbūve. No 2026.gada atkritumu dedzināšanas iekārtas tiks iekļautas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), kas atkritumu dedzināšanu padarīs dārgāku.[6]
4. Jau tagad uzņēmumā “SCHWENK Latvija” lielos apjomos tiek dedzināti atkritumi - no atkritumiem iegūtais kurināmais (NAIK). Atkritumi dedzināšanai lielākoties tiek importēti, jo Latvijas radītie nešķirotie sadzīves atkritumi ir pārlieku mitri - no tiem netiek pietiekami atdalīti bioloģiski noārdāmie atkritumi. Būvēt jaunas atkritumu sadedzināšanas iekārtas, kamēr Latvija importē atkritumus dedzināšanai, jo vēl neesam spējuši attīstīt bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīto vākšanu, ir absurdi.[7] Sākumā ir jāstrādā pie dalītas bioloģiski noārdāmo atkritumu vākšanas veiksmīgas ieviešanas.
5. Attiecībā uz enerģijas ražošanu, jāpaskaidro, ka tad, kad būs sabūvēti jau pašreiz ieplānotie vēja un saules paneļu parki, mums tāda atkritumu enerģija nemaz nebūs vajadzīga. Pie tam, pati atkritumu sadedzināšanas enerģija nekādi nemazinās atkarību no Krievijas gāzes, jo ar atkritumu incinerācijas radīto enerģiju var aizstāt tikai aptuveni 1,1 % no Eiropas Savienības patērētā Krievijas gāzes apjoma. [8]
6. Atkritumu dedzināšana rada mazāk nodarbinātības iespēju nekā otrreizēja pārstrāde. Atkritumu dedzināšanas rūpnīcas piedāvā daudz mazāk darbavietu, salīdzinot ar pārstrādes rūpnīcām. Pētījumi liecina, ka atkritumu pārstrādes nozare rada 10-20 reizes vairāk darbavietu nekā sadedzināšana. Sadedzināšanas iekārtu celtniecība atņems darbavietas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu darbiniekiem, tostarp atkritumu savācējiem, pārstrādātājiem un pārvadātājiem. Ieguldījumi otrreizējā pārstrādē, atkārtotā izmantošanā un kompostēšanā var ļaut šiem darbiniekiem pāriet uz zaļākām un stabilām darbavietām.[9]
Atsauces:
[3] https://zerowasteeurope.eu/library/toxic-fallout-waste-incinerator-bottom-ash-in-a-circular-economy/
Projektu „Kapacitātes celšana vides interešu aizstāvības un aprites ekonomikas veicināšanā”
(nr. 2022.LV/NVOF/MAC/077/22) finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras
ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Commenti