top of page

Nomas pakalpojumi Latvijā – ar izaugsmes potenciālu

Aptauja, kas veikta 2023. gada nogalē, sniedz padziļinātu ieskatu Latvijas iedzīvotāju attieksmē un paradumos saistībā ar preču nomu, norāda uz tirgus potenciālu un iespēju uzņēmumiem attīstīt nomas pakalpojumus Latvijā. Aptaujas dati dod iespēju labāk saprast patērētāju vajadzības un pielāgot piedāvājumu atbilstoši dažādu iedzīvotāju grupu paradumiem un prasībām.


Biedrības “Zero Waste Latvija” pasūtītā aptauja norāda, ka vairums Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē preču nomas iespējas, tomēr 21,5% respondentu atzīst, ka viņiem ir grūtības sniegt atbildi par pieejamību. Šis skaitlis parāda potenciālu tirgus pieaugumam un norāda uz nepieciešamību uzlabot informētību un pakalpojumu pieejamību.

preču noma latvijā
2023.gada aptaujas dati

Interesanti, ka gandrīz puse respondentu pēdējo divu gadu laikā nav nomājuši vai īrējuši nevienu preci par maksu vai bez maksas. Taču tāpat ir ievērojama daļa iedzīvotāju, kuri regulāri izmanto nomas iespējas.


Attiecībā uz informācijas avotiem par nomas pakalpojumiem, internets ir dominējošais kanāls. 86,2% respondentu uzskata, ka visērtāk uzzināt par nomas iespējām ir tieši internetā. Šis secinājums liecina par digitālo rīku nozīmi patērētāju paradumos un norāda uz nepieciešamību itin visiem uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem pielāgoties digitālajai videi. 


Dati parāda atšķirības atkarībā no sociāldemogrāfiskajiem faktoriem. Novērojama arī saistība, ka – jo vecāki respondenti, jo mazāk izvēlējušies nomu. Piemēram, jaunie respondenti ir entuziastiskāki attiecībā uz nomas iespējām, savukārt vecāka gadagājuma grupa var izrādīt lielāku skepsi. Visvairāk preces nomā Pierīgas, Rīgas un Vidzemes reģionos, vismazāk Latgalē. 


Aptauja arī atklāj, ka jo augstāki ienākumi, jo vairāk izvēlas lietu nomu vai uz laiku saņemt tās bez maksas.


“Šie dati uzreiz liek domāt arī par divām lietām: pirmkārt, kā ar informāciju un pakalpojumiem sasniegt vecāka gada gājuma cilvēkus un tos, kuri šobrīd mazāk lieto aplikācijas vai internetu kopumā. Iespējams, ka arī vairāk jāskaidro nomas priekšrocības.
Attiecībā uz reģioniem ar mazāku iedzīvotāju skaitu, jāatceras, ka pašvaldībām piedāvājot nomas vai lietu bibliotēkas pakalpojumus ir iespēja veicināt arī iedzīvotāju labklājību. Iespējams, ka jādomā arī par nomas lietu piegādes iespējām,”

saka Evija Ozola - Ozoliņa, Zero Waste Latvija IT Projektu vadītāja.


Aptauja atklāj arī, ka daudzi respondenti izvēlētos nomu pār iegādi dažādām preču grupām, kuras reti lieto. Visvairāk respondentu (75,2 %) izvēlētos lietas pasākumu organizēšanai iznomāt, nevis iegādāties, ja ērtā attālumā no atrašanās vietas būtu iespēja tās nomāt. Nedaudz mazāk - 60,8 % nomātu nevis pirktu būvniecības un “izgatavo pats” hobijiem nepieciešamās preces. Arī auto nomu (58,5 %), aktīvas atpūtas inventāra nomu (56,9 %) un grāmatas paņemt uz laiku (55,8 %) salīdzinājumā ar to iegādi izvēlētos vairums iedzīvotāju, ja vien ērtā attālumā no atrašanās vietas būtu iespēja tās nomāt. Tas apliecina elastīgumu un vēlmi izmantot preču nomas iespējas atkarībā no situācijas un vajadzībām.


“Lietas, kuras Latvijas cilvēki nomā, ir samērā klasiskas. Mazliet pietrūkst domāšanas “ārpus kastes” un te ir liels potenciāls, jo mūsu mājokļi ir pilni ar lietām, kuras ikdienā lietojam reti un varētu lietot vairāk un kopā: ceļojumu somas, dzīvnieku transporta un kopšanas aksesuāri, dažādas hobiju lietas, utt. 
Iespējams, ka mums nepieciešams runāt par domāšanas maiņu un to, ka mums nevajag tik daudz lietu īpašumā. Tas, iespējams, daļai iedzīvotāju palīdzētu arī uzlabot materiālo stāvokli,”

saka Maija Krastiņa, Zero Waste Latvija valdes locekle.


Aptauju 2023. gada nogalē veicis pētījumu centrs SKDS.


Lai veicinātu lietu apritīgumu, biedrība “Zero Waste Latvija” kopā ar partneriem – SIA “ZAAO”, biedrību “Zaļā brīvība”, SIA “CleanR” un SIA “Eco Baltia VIDE” ir izveidojusi digitālo platformu Lietovelreiz.lv, kuras mērķis ir paildzināt lietu dzīvi un lietošanu. Platformā vienuviet ir apkopota informācija par preču remonta iespējām, lietu nomu, maiņu un citiem apritīgiem pakalpojumiem visā Latvijā. 


Platforma Lietovelreiz.lv ir daļa no LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014), kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. 





Aptaujas datu kopsavilkums


Kopumā Latvijas iedzīvotāji sev interesējošo preču nomas iespējas (saņemot nomas vietā vai ar pieņemamu piegādes laiku) vērtē vidēji labi, bet 21,5 % respondentu bija grūti atbildēt par interesējošās nomas pieejamību. Aptauja liecina, ka 49,3 % pēdējo 2 gadu laikā nav nomājuši vai īrējuši par maksu vai saņēmuši lietošanai uz laiku bez maksas nevienu lietu. Biežāk (14,9 %) to darījuši 2-3 reizes un 14,2 % - 10 un vairāk reizes 2 gadu laikā.


Dati parāda, ka vairums iedzīvotāju (86,2 %) visērtāk uzzina par vai atrod iznomāšanas pakalpojumu sniedzēju meklējot informāciju internetā, krietni mazāk iedzīvotāju paļaujas uz ģimenes un draugu ieteikumiem (47,7 %) un tikai 22,0 % norāda uz reklāmām plašsaziņas līdzekļos.


Atbildot uz jautājumu par precēm, kuras reti izmanto - visvairāk respondentu (75,2 %) izvēlētos lietas pasākumu organizēšanai iznomāt, nevis iegādāties, ja ērtā attālumā no atrašanās vietas būtu iespēja tās nomāt. Nedaudz mazāk - 60,8 % nomātu nevis pirktu būvniecības un “izgatavo pats” hobijiem nepieciešamās preces. Arī auto nomu (58,5 %), aktīvas atpūtas inventāra nomu (56,9 %) un grāmatas paņemt uz laiku (55,8 %) saīdzinājumā ar to iegādi izvēlētos vairums iedzīvotāju, ja vien ērtā attālumā no atrašanās vietas būtu iespēja tās nomāt. 

Turpretī biroja aprīkojuma nomu (piem., datortehnika, projektori, darba galdi, printeri, skeneri, cita aparatūra) vairums iedzīvotāju tomēr iegādātos (64,0 %), pat ja būtu iespējas iznomāt.Vērtējot konkrētu preču grupu nomas paradumus, atklājas, ka pēdējo 2 gadu laikā iedzīvotāji visvairāk iznomājuši/ bez maksas uz laiku saņēmuši grāmatas (29,3 %), veikuši autonomu (28,1 %) un 15,1 % arī aktīvās atpūtas inventāra nomu (piem., teltis, guļammaisi, spēļu inventārs, bumbas, trenažieri, motocikli, kvadricikli, laivas, SUP, plosti, ūdensmotocikli, veikbordi, citas ūdenssporta preces). Šie rādītāji saistīti gan ar šo preču nomas labo pieejamību, gan arī specifisko lietojumu.


Atbildot par konkrētām preču grupām, 37,1 % respondentu norādīja, ka pēdējo 2 gadu laikā nav nomājuši/īrējuši par maksu vai saņēmuši lietošanai uz laiku bez maksas nevienu lietu. Novērota arī saistība, ka jo vecāki respondenti, jo mazāk izvēlējušies nomu. Salīdzinot sociāldemogrāfisko grupu atbildes par pēdējos 2 gados nomātajām lietām, var secināt, ka:

  • Jo vecāki cilvēki, jo mazāk tie kaut ko ir nomājuši/īrējuši par maksu vai saņēmuši lietošanai uz laiku bez maksas.

  • Nomu vai lietošanu uz laiku bez maksas kopumā vairāk izvēlas 25-34 gadus jauni iedzīvotāji, ar augstāko izglītību, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu.

  • Visvairāk preces nomā Pierīgas, Rīgas un Vidzemes reģionos, vismazāk Latgalē. 

  • Jo augstāki ienākumi, jo vairāk izvēlas lietu nomu vai uz laiku saņemt tās bez maksas.


Salīdzinot sociāldemogrāfisko grupu atbildes par par iespējam nomāt lietas (saņemot

nomas vietā vai ar pieņemamu piegādes laiku), var secināt, ka:

  • Jo vecāki cilvēki, jo skeptiskāki tie ir par iespējām nomāt (saņemot nomas vietā vai ar pieņemamu piegādes laiku). Kā arī iedzīvotāji ar pamatizglītību ir vairāk skeptiski pret šādām iespējām.

  • Visoptimistiskākie attiecībā pret nomas iespējam ir gados jauni, 18-34 g.v un mazliet mazāk optimistiski ir 35 - 54 g.v iedzīvotāji. 



Salīdzinot sociāldemogrāfisko grupu atbildes, teorētiski izvēloties lietas iznomāt, nevis iegādāties, ja ērtā attālumā no atrašanās vietas būtu iespēja tās nomāt, var secināt, ka:

  • Grāmatas vairāk nomāt/ saņemt uz laiku izvēlētos sievietes (62,6 %) un jo vecāki iedzīvotāji, un jo vairāk ienākumu, tad attiecīgi mazāk izvēlētos grāmatas pirkt. Pirkt izteikti vairāk izvēlētos tieši studenti (42,5 %) un Rīgas iedzīvotāji (34,7 %).  Visvairāk tieši citu pilsētu iedzīvotāji (59,6 %) un no Vidzemes (66,2 %) un Kurzemes (64,8 %) izvēlētos grāmatas nomāt vai saņemt uz laiku bez maksas. Pēdējo 2 gadu laikā grāmatas bez maksas vai par maksu uz laiku saņēmuši 29,3 % respondentu, vairāk sievietes (37,5 %) nekā vīrieši (20,6 %), to starpā visvairāk iedzīvotāji vecumgrupās 18-24 un 25-34 g.v. Šāds pakalpojums aktuālāks kā citiem bijis iedzīvotājiem ar vidējiem un vidēji augstiem ienākumiem, visvairāk Vidzemē (45,0 %), Zemgalē (31,4 %) un Kurzemē (31,1 %), bet vismazāk Rīgā (24,0 %) un Pierīgā (27,7 %).


  • Velo nomu vairāk izvēlētos sievietes (47,1 %) nekā vīrieši (43,3 %). Pirkt izteikti vairāk izvēlētos tieši laukos dzīvojošie iedzīvotāji (44,9 %), bet turpretī Rīgas iedzīvotāji (52,0 %) un Latgales reģionā (53,3 %) labprātāk izvēlētos nomu.  Mazāk velo noma aktuāla Pierīgas (48,0 %), Zemgales (40,8 %) un Vidzemes (40,0 %) iedzīvotajiem, kuri visi dotu priekšroku velosipēdu iegādāties, pat ja to ērtā attāluma no atrašanas vietas būtu iespēja nomāt. Pēdējo 2 gadu laikā velo nomu veikuši 17,9 % respondentu, vairāk vīrieši (19,7 %) nekā sievietes (16,3 %), to starpā visvairāk iedzīvotāji vecumgrupās 24-34 un 18-24 g.v. Velo nomu vairāk veikuši iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, visvairāk Rīgā (26,4 %) un Pierīgā (20,3 %), vismazāk Latgalē (7,7 %).


  • Pasākumu piederumu noma pret iegādi vairāk interesē sievietes (77,4 %) nekā vīriešus (72,8 %). Šāda noma ir saistoša neatkarīgi no to izglītības, tautības, nomu vairāk izvēlētos iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem. Vairāk kā citur nomu izvēlētos Rīgā (78,8 %) un Pierīgā (80,8 %), vismazāk Latgalē (68,2 %) un Vidzemē (69,2 %). Par šo preču kategoriju arī salīdzinoši daudz iedzīvotājiem grūti pateikt, vai izvelētos nomu, vai iegādi. Jo vecāka vecumgrupa, jo vairāk respondentam bija grūti noteikt, vai pasākumu piederumus iegādātos vai nomātu. Izteikti daudz jaunu 18-24 g.v. (92,6 %) un 25-34 g.v. (85,6 %) iedzīvotāju izvēlētos nomu. Pēdējo 2 gadu laikā šādu nomu veikuši 9,0 % respondentu, vairāk sievietes (10,2 %) nekā vīrieši (7,7 %), to starpā visvairāk iedzīvotāji vecumgrupās 18-24 g.v. (14,8 %) un 25-34 g.v. (11,9 %). Vērtējot pa reģioniem, procentuāli no reģiona visvairāk šādu nomu veikuši Pierīgas (11,8 %) un Vidzemes (10,3 %) iedzīvotāji, vismazāk Latgales (5,6 %) iedzīvotāji.

  • Aktīvās atpūtas inventāra noma aktuālāka sievietēm (60,6 %), turpretī vīrieši vairāk šādas lietas pirktu (32,7 %). Iegādi visvairak izvēlētos 18-24 g.v. iedzīvotāji (43,3 %) un jo vecāki iedzīvotāji, jo vairak tie izvēlētos tieši nomu. Arī ienākumiem ir ietekme uz izvēli par labu iegādei - jo augstāki ienākumi, jo vairāk iedzīvotaju izvēlētos iegādi, nevis nomu. Noma vismazāk izvēlētos Kurzemes (51,7 %) un Vidzemes (52,6 %) iedzīvotāji, visvairāk Rīgas (60,0 %) un Latgales (59,7 %) iedzīvotāji. Pēdējo 2 gadu laikā šādu nomu veikuši 15,1 % respondentu, vairāk sievietes (17,1 %) nekā vīrieši (12,9 %), to starpā visvairāk iedzīvotāji vecumgrupās 24-34 un 35-44 g.v. Iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem biežāk izvēlējušies nomu nekā citi ar zemākiem ienākumiem. Vērtējot pa reģioniem, procentuāli no reģiona visvairāk šādu nomu veikuši Zemgales (17,5 %) un Rīgas (17,2 %) iedzīvotāji, vismazāk Latgales (6,8 %) iedzīvotāji.

  • Citu sadzīves preču noma kopumā nav populāra - vien 35,1 % sieviešu un 30,6 % vīriešu noradīja, ka izvelētos nomu. Jo jaunāki respondenti, jo vairāk izvēlējas šādu preču iegādi. Tāpat arī ienākumiem ir ietekme - jo augstāki ienākumi - jo vairak izvēlētos tieši iegādi, nevis nomu. Salīdzinoši starp reģioniem, iegādāties visvairāk izvēlētos Pierīgas (65,0 %) un Zemgales (63,4 %) iedzīvotāji, bet nomu visvairāk izvēlētos Kurzemes (38,2 %) un Rīgas (36,6 %) iedzīvotāji. Kopumā, vismazāk nomu vēletos lauku iedzīvotāji (30,1 %). Pēdējo 2 gadu laikā šādu nomu veikuši 9,1 % respondentu, vairāk sievietes (9,7 %) nekā vīrieši (8,5 %), to starpā visvairāk iedzīvotāji vecumgrupā 55-64 g.v.

  • Auto nomā arī daudziem iedzīvotajiem bija grūti sniegt viennozīmīgu atbildi. Nomu izvēlētos 58,5 %, iegādi 21,3 %, bet grūti atbildi bija sniegt 20,3 %. Kopumā nomu vairāk izvēlētos sievietes (60,6 %), nekā vīrieši (56,2 %). Noma visvairāk interesētu mājsaimnieces/-kus (65,7 %), uzņēmējus vai individuālā darba veicējus (65,6 %) un bezdarbniekus (64,6 %), bet salīdzinoši nedaudz mazāk strādniekus (50,9 %) un pensionārus (52,7 %). Redzama arī saistība, ka jo zemāki ienākumi, jo vairāk izvēlētos auto nomu. Auto iegādi krietni mazāk izvēlētos Rīgā (18,6 %). Nomu vairāk kā citos reģionos izvēlētos Vidzemē (64,1 %) un Pierīgā (59,7 %). Pēdējo 2 gadu laikā auto nomu veikuši 28,1 % respondentu, vairāk vīrieši (32,1 %) nekā sievietes (24,3 %), to starpā visvairāk iedzīvotāji vecumgrupās 24-34 un 35-44 g.v. Auto nomu vairāk veikuši iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, visvairāk Pierīgā un Rīgā.

  •  Būvniecības preču nomu izvēlas vienlīdz aktīvi gan sievietes (60,9 %) gan vīrieši (60,8 %). Atbilstoši vecumgrupām - jo vecāks iedzīvotajs, jo vairak izvēlētos nomu pret iegādi. Izteikti vairāk iegādi izvēlas 18-24 g.v. (38,3 %) un 25-34 g.v. (34,8 %) iedzīvotāju. Salīdzinoši starp reģioniem Latgalē (66,9 %) un Vidzemē (64,2%) vairāk izvēlētos nomu, vismazāk Pierīgā (54,8 %) un Kurzemē (59,0 %). Kopumā, laukos (57,6 %) mazāk nekā Rīgā (61,6 %) vai citas pilsētās (61,9 %). Pēdējo 2 gadu laikā šādu nomu veikuši 14,9 % respondentu, vairāk vīrieši (19,2 %) nekā sievietes (10,9 %), to starpā visvairāk iedzīvotāji vecumgrupās 35-44 un 45-54 g.v.. Vērtējot pa reģioniem, procentuāli no reģiona visvairāk šādu nomu veikuši Vidzemes (20,1 %) iedzīvotāji, vismazāk Rīgas (12,4 %) un Latgales (13,5 %) iedzīvotāji.

  • Biroja aprīkojuma noma nav populāra, un to izvēlētos vien 19,5 % sieviešu un 13,9 % vīriešu. Jo jaunāki iedzīvotāji un jo augstāki to ienākumi, jo vairāk tie izvēlas tieši šāda aprīkojuma iegādi. Šādas nomas lietderību vairāk saskata Latgales (21,2 %), Pierīgas (17,5 %) un Rīgas (17,0 %) iedzīvotāji. Pēdējo 2 gadu laikā šādu nomu veikuši 2,7 % respondentu, to starpā visvairāk iedzīvotāji vecumgrupā 25-34 g.v.

  • Mūzikas instrumentu noma arī ir salīdzinoši mazāk izvēlēta (41,4 %). Lielam respondentu īpatsvaram ir grūti pateikt (38,4 %) - nomātu vai pirktu. Iegādi izvēlētos 20,2 %. Mūzikas instrumentu nomu pēdējo 2 gadu laikā veikuši 2,9 % respondentu, to starpā visvairāk nomu veikuši tieši skolēni/studenti, 18-24 g.v.



Comentarios


bottom of page